- kafiju, ūdeni un tēju dzeru tikai no stikla krūzes, pienu no keramiskās. savādāk neizjūtu garšu;
- izteikta "pirmās reizes" fobija. Jebkurā vietā (krogs, muzejs, da jeb kas), kur līdz šim neesmu bijusi, man nepieciešams, lai kāds zinātājs aizved. Kad zinu, kāda tur lietu kārtība jūtos, kā zivs ūdenī. Droši vien bailes no neveiklām situācijām;
- ja par kādu koncertu, filmu, grāmatu, pasākumu un t.l. visapkārt liela brēka un masu ažiotāža- neeju, nelasu, pat vairāk, manī tas izraisa nepatiku;
- ja kāds uz mani paceļ balsi, tas manī uzjautrina. Jo skaļāk iet, jo es esmu mierīgākā. Pati brīnos, kā neesmu savā laikā norāvusies pa ausi, kad no savas puses atbildēju, - Un tagad atkārtojiet to pašu, tikai rakstiski... Nu tas, kā kuro reizi, parasti pietika, ar "Kā Jums neiet...
- ja vajag palīdzēt, vai aizstāvēt kāda cita intereses - nav problēmas, ja sevi, labāk nesākt - nevaru atrast vārdus, nervi čupā, kamols kaklā, tāda sajūta, ka vel nedaudz būs pinkšķis;
- nevaru paiet garām vecam cilvēkam, ja redzu, ka tas ir apjucis, tas ir uz refleksa līmeņa,- vienmēr uzprasu, vai nevajag palīdzēt;
nu kas vēl... man paradums pamosties savā gultā, tāpēc daudz nedzeru un savlaicīgi pazūdu no visa veida viesībām