es esmu nenormālīgs vērotājs, visur un vienmēr(arī te vēroju)

.ir gadījies,ka rindā stāvot aizskatos un aizmirstu savus pirkmus salikt uz lentas..pienāk kase..un kasiere uz mani brīnās,ka es vēl ar ratiem ..aaa aiz manis 10it cilvēki

un gan jau tie 10it vēro mani un domā, ka dīvaina

Un tā, es visu ko savēroju un man viss kkas top skaidrs...pēc laiciņa, kkas apstiprinās un tad atliek vien nodomāt- nu kātad, es tak jau zināju
kad jaunībā man pie mājas stūra notika disenes un zaļumballes un viskkas cits, man tā patika tur būt un vērot tautu... dancāt mani aicināja maz, jo visi domāja,ka es iedomīga(dancināja tikai iebraucēji )

un tad es varēju nodoties vērošanas baudai. Tas ir tas ,par ko Bobsis citā sarunā minēja, kad tu vienkārši redzi ..-kas kuram padomā, lasi kā grāmatu ķermeņu valodas, interesants ir jebkurš, kurš nonāk manā redzeslokā....