Manai krustmeitai bija līgavainis no Norvēģijas. Visādi jauks puisis, kas mīlestības vadīts strādāja šeit Latvijā vairākos starptautiskos uzņēmumos, jo, lai gan latviski iemācījās nedaudz, toties prata dāņu, zviedru, angļu un, protams, savu dzimto - norvēģu valodu. Puisim ļoti turīga ģimene, kas nemaz nemetās savu dēliņu pabalstīt finansiāli. Un ziniet,ko puisis visvairāk gaidīja? Mīļās vecmāmiņas nāvi. Tantuks ļoti bagāts un dauzi miljoni iekritīs jaunēkļa kontā, tiklīdz večiņa atstiepsies. Pie tam par to runāja skaidri un gaiši, bez mazākās stomīšanās un kautrības. Tā pie viņiem pieņemts.