Ar urniņām, manuprāt, ir vienkāršāk. Kā Tu pati teici - viss galvenais, ja tā var teikt, ir izdarīts jau agrāk.
Bet, pa lielam, nu atkal kādi atvadu vārdi, kāda mūzika..Bet tas viss daudz demokrātiskāk, vienkāršāk un īsāk. Ja neesat bijuši nekādi tuvie - nu ko gan vairāk par vispārīgām lietām pateikt. Var īsu dzives gājumu, var par šo pēdējo vēlmi.
Esmu bijusi tādā urniņas apbedīšanā, kur patiešām nekas speciāls vēl organizēts netika, jo atvadīšanās bijusi jau krematorijā. Ierok urniņu, noskaita lūgšanu, kādu dzeju, paklusē un viss/
Un biju tādā, pie katoļiem, kur katrs, pa vienam nāca pie urniņas, kas jau bija ievietota speciālajā atverē zemē, kkā īpašā katoļu veidā ne ta svētīja, ne ta slacīja ar ūdeni 3x.