Apbedīšanas lietas

[olgucis]

Tā nu viņš ir, šodien saņēmām no Anglijas kāda radinieka pīšļus. Visas procedūras, kas saistītas ar aizgājēja atvadām (anglikāņu baznīcas procedūras, draugu un paziņu atvadas un c.) jau veiktas tai pusē. Pēdējā vēlme bija, būt apglabātam Latvijā, tālab esam tie, kam tas process būtu līdz galam jānoved. Nu tā diena ir klāt un esam saņēmuši urnu ar dokumentiem . Galīgi nekādas pieredzes saistībā ar šāda veida apbedīšanu. Varbūt ir kaut kādi ieteikumi, kā ar godu atvadās šādos gadījumos? Jau iepriekš bijām runājuši ar kapu saimnieku. Neko daudz neteica 1m x1m, īpašas atļaujas nevajagot. Principā, jau būs tikai mūsu ģimene, izņemot mūs, neviens šai pusē cilvēku nezina.

[Spārka]

Es vnk dzejoli noskaitīju. Tā gan bija pelnu kaisīšana, bet būtība nemainās, visi rituāli jau ir izveikti pirms tam.

[olgucis]

Ar to dzeju ir tā kā ir. Aizgājējs ir mana tēva vecākā brāļa  sieva. Ne vārda latviski nezināja, bet  vēlme bija būt abiem apglabātiem, te, Latvijā. Onka 92 gadu vecs, vēl turas, kaut gan maz ko no  apkārt notiekošā saprot.  Sievuks aizgāja pirmais un mēs esam tie, kam tas punkts būtu jāuzliek. Mammim nebija ne vainas, gribās kaut kā sirsnīgi.

[Spārka]

Var vijolnieku vai citu muzicētāju noalgot, tas allažiņ noskaņu piešķir. Kādus atvadu vārdus jau tāpat pasacīsiet.

[Bobs]

laikam es tāds nepareizs, bet man vijolnieki un citi raudinātāji bērēs nepatīk. Uz sintezatora var piemeklēt labākus motīvus

[Minne]

Ar urniņām, manuprāt, ir vienkāršāk. Kā Tu pati teici - viss galvenais, ja tā var teikt, ir izdarīts jau agrāk.

Bet, pa lielam, nu atkal kādi atvadu vārdi, kāda mūzika..Bet tas viss daudz demokrātiskāk, vienkāršāk un īsāk. Ja neesat bijuši nekādi tuvie - nu ko gan vairāk par vispārīgām lietām pateikt. Var īsu dzives gājumu, var par šo pēdējo vēlmi.

Esmu bijusi tādā urniņas apbedīšanā, kur patiešām nekas speciāls vēl organizēts netika, jo atvadīšanās bijusi jau krematorijā. Ierok urniņu, noskaita lūgšanu, kādu dzeju, paklusē un viss/

Un biju tādā, pie katoļiem, kur katrs, pa vienam nāca pie urniņas, kas jau bija ievietota speciālajā atverē zemē, kkā īpašā katoļu veidā ne ta svētīja, ne ta slacīja ar ūdeni 3x.

[Nāra]

Kolēģei Korālis to novadīja. Ne īsti viņš mācītājs, ne laicīgais, bijis forši.

[olgucis]

Aga... apmēram skaidrs. Jāparunā ar māsu un jāsāk kaut ko darīt lietas labā. Liels paldies

[Minne]

Ā, aizmirsu pateikt.

Vienā reizē kremācijā piedalījās un no sava cilvēka atvadījās tikai tuvinieki. Un tad, kad saņēma jau urniņu, tad paziņoja par īpašu atvadu ceremoniju, kas notika specialās telpās, ar īsām runām, mūziku. Tuvinieki bija sagādājuši aizgājējas mīļākos ziedus, tā kā tie normāli ir ar gariem kātiem, tad bija nogriezti pavisam īsi, gandrīz tikai galviņa, katrs pavadītājs beigās tika aicināts paņemt pa vienam ziedam, tad visi kopā gāja uz vietu, kur glabāja urniņu. Tur mācītāja vadībā notika tā svētīšana ar ūdeni, kad pa vienam nāca klāt un slacīja zemē ievietotaji urnai ūdeni un iemeta līdzpaņemto ziedu urniņas nišā/zemē. Atstāja aizdegtās sveces un visi devās uz mielastu.

Gribēju pateikt, ka neesmu bijusi tādā urnas glabāšanā, kur skan mūzika. Sēru namā, jā, bet pie urnas glabāšanas vietas ne, jo viss maksimums, kulminācija bijusi jau iepriekš

[nakata kngs]

Galvenais ir nokārtot papīrus!
Nevar pats pa kluso atnākt uz savas ģimenes kapvietu, izrakt nelielu bedri un čau!...nu, jā - dzeja, dziesma utt...šaubos, vai nav kāda likuma pārkāpums, ja izkaisi pelnus kā Spārka...fvzin
To procesu vajag iegrāmot kapsētas grāmatā! ...lai visi zin, ka tie pīšļi ir tur...gan jau internetā arī tas nonāks no kapu grāmatvedības...
Un ja kapu birokrātija, tad protams izdevumi!
It kā priekš urnas tu pats varētu izrakt to bedri, bet Rīgas kapsētàs nevari! To drīkst tikai sertificēts kapracis!

[Spārka]

šaubos, vai nav kāda likuma pārkāpums, ja izkaisi pelnus kā Spārka...fvzin

Izkaisīju nevis kapos, bet zem dzimtas dižkoka.

[Camma]

Nav tāda likuma, ka urnu nevarētu glabāt mājās uz naktsskapīša vai garāžā pie štrumiem.

[Minne]

Ak, es sapratu, ka olgucim ar papīriem viss kārtībā un viņa prasa par "radošo" pusi.

Ja nē, tad nakats runā pareizi - jāsaskaņo ar kapsētu, jāuzrāda/jāsagatavo vajadzīgie dokumenti utml.

Hmmm....ja tā padomā - vai tiešam ir likums, kas nosaka, ka pelni drīkst atrasties tikai un vienīgi kapsētā? Kkā negribas ticēt. Ir taču arī cilvēki, kuri mājās glabā, ko - tad viņiem jāuzrāda kkāda izziņa, kā un vai tiek glabāti pelni? Un, ja nav (un, protams, nav!), tad neviens nevar izkontrolēt, vai tie ir mājās, dārzā vai gaisā

[reno]

Tāda likuma laikam gan nav, bet ja kapsētā -tad tikai likumīgi reģistrējot.

Nē nu droši vien paši var pa klusam ierušināt

[nakata kngs]

Ja runājam par tradīcījām un latvieša pēdējo ceļu, tad jārīko SKUJU TAKA!
Jāveic ceļš no kapličas līdz kapam, kas izkaisīts ar skujām!
Nu, mācītājs un ragu pūtēji  - tas varbūt dārgi un lieki mūsdienās, ja aizgājējs nav bijis liels baznīcas apmeklētājs un ticīgais , bet skuju taka un kapsētas zvani ceļā uz kapvietu būtu cienījami .