no bērnības dārglietām, nekas daudz nav palicis, viss kaut kas ir bijis, stikla bumbiņas, konfekšu papīriņi, gultņu lodītes, pogas... Nekas no tā vairs nav palicis, varbūt pogas... Bet šis tas vēl ir : 1910. gada papīra 100 krievu rubļi; grāmatas, ko vecais mammis man lasīja vakaros, kad redzu, joprojām viņas balss ausīs skan ;o)) - 1972.gada Sidraba smildziņa ar Kārļa Sūniņa ilustrācijām; 1962.gada Brigaderes Sprīdītis ar Kārļa Freimaņa ilustrācijām; 1958.gada Raiņa Zelta Zirgs arī Freimaņa ilustrācijas; 1959.gada Poruka Stāsti ar Džemmas Skulmes ilustrācijām; 1957.gada Jaunsudrabiņa Baltā un Zaļā grāmata, pirmā ar autora ilustrācijām. Fāteris bija dulls uz grāmatām un kad piedzimu tās mani gaidīja. Protams, ka joprojām plauktā. Un vēl no bērnības laikiem, liekas biju kādā 3 klasē, vasarās nometnē, kāds mākslinieks man uzdāvināja no koka izgrebtu suņuku... joprojām vienmēr līdz - somas kabatiņā. Sargā mani ...