Re: Burkošanas prieki

[Nāra]

Ko iesāksi ar 100+ burkām?
Nē, man nevajag

gan jau stiklu konteinerā, ko citu 
Bet pamatizbrīns par to, ka vāra, kaut neēd un sakrāts tik daudz, laiks, darbs un nauda(cukurs) iztērēts. Es, ja vāŗu, tad tikai tad, kad visas izēstas.

[Luīze]

Kad vārīja, gan jau plānoja ēst... kaut kad... Pirms 24 gadiem gādāt krājumus bija aktuāli.
Es vairs netaisu gandrīz neko, jo neēd neviens vai ēd ļoti maz. Visas ogas man ir saldētavā, gurķus neesmu marinējusi jau vairākus gadus. Šogad izvārīju zemeņu zapti 3 burķelēs, gan jau apēdīs pie pankūkām. Šovasar labi iet iekšā pašmarinētas bietes (lieku pie rozā kefīra ), vakarā atkal taisīšu auksto zupu.

[Amālija]

Kad mežā ar baudu salasu brūklenes, savāru. Ēdu un atceros to laimes sajūtu mežā.
Ja man noliek priekšā spaini ar ērkšķogām, tad citas izjūtas.

[tuk]

Arī zaptes sen nevāru, ogas saldēju. Neēd neviens vairs ievārījumus. Arī necenšos visas ogas novākt, lai paliek arī putniem ko cienāties.

[Nāra]

Esmu saldējusi ogas, bet neēdas. Man kaut kā pret jebkko saldētu nav patikas. Zapti pie pankūkām, kādā putrā(bieži ēdu brokastīs, kaut zinu, ka graudaugi vairs neskaitās ok), vēl taisu rupjmaizes kāŗtojumus(ar jebkuru zapti) vai cepumu krāmējumus. Paretm, bet tad noder. Nekad neņemu pat par velti un nelasu ogas un augļus, ko nekad neēdīšu arī zaptē(upenes, plūmes, āboli, jāņogas). Mellenes, brūklenes var būt pa 2burciņām katra, bet ne vairāk.
Saldētās ogas parasti neapēdas, kaut ielieku ļoti maz, nezinu, ko ar tām darīt, tā aī nostāv vai obligātā kārtā jāapēd.
Labprāt marinētu gurķus, jo parasti izaug padaudz. Vīrs ļoti lieto, parasti pērk veikalā. Katru gadu domāju, ka vismaz 6 burciņas vareti iemarinēt. Bet neprotu  Tomāti arī parasti ir daudz, bet visādus ķaušus man tiešām neviens neēd. Tad nu izdalām, kam vajag, ja par daudz saaug.

[reno]

man pašlaik tā ar avenēm -kaut ko vajadzētu izdomāt, ievārījumus neviens neēd, saldētas arī nē.
Saldētas zemenes gan, ātri atkausēju un uz saldējuma. Ja pēkšņie ciemiņi un kaut ko pie kafijas vajag

[Luīze]

Eh, ja man būtu avenītes... 

[reno]

Nāra, marinēti gurķi -kas tur ko neprast, varētu domāt, ka kāds iet kaut kādā gurķu skolā. Mani neviens nemācīja, pati meklēju receptes, kas nav pārāk čakarīgas.
Taisu tikai ar apliešanu. Senāk pirku, vienā gājienā n-tās burkas. Tagad lēnā garā, pa pāris burciņām, tik, cik ienākas, lai pietiek ar 1 -2 l marinādi. Burkā nekādus lakstus neatstāju, tie izvārās marinādē, burkā paliek tikai ķiploki un pipari, kāda koriandra sēkla vai laurlapas kriksis

Patiesībā visa ēstgatavošana man pašmācībā, mamma visu darīja ātri un pati, interese arī tad nebija

[Camma]

Ja godīgi, nezinu, vai īsti atbilst tēmai....
Jo kas nu tas par prieku, sūrs darbs un tikai.

Sadomāju pa ilgiem laikiem atkal kaut ko ieburkot. Ilgus gadus zināma visādu labumu audzētāja piedāvāja mazgurķus un es pieteicos uz kilogrāmiem 30-mit. Piecdienas vakarā iebēru gurķus bagāžniekā un... panesās.

Nezināms nerrs bija nopircis reņģītes (nu ļooooti sakārojās!). Pirms visi ar darbaholismu sistie mostas, es notīrīju un sacepu 3kg reņģīšu. Tauta ēda šmakstinādama (jo skaidri zināms, ka ES jau nu strādniekiem ēst nedodu un ja tāda labdarība man pēkšņi uzkritusi, tad jāēd vien ir).

Kamēr es divās mūrnieku vannītēs peldināju gurķīšus, tauta klusi izzuda uz 20 minūtītēm turpat tuvējā mežiņā. Esmot sailgojušies pēc sēnītēm, vajagot pusdienu mērcītei (tas - smags mājiens, ka ēst tomēr būs jādod). Bļ... Pēc 25 minūtēm tauta uzradās ar ''drusciņu gaileņu".

Īsi sakot, burkošanu un sēņu cepināšanu pabeidzām tieši 24.00.

Tam, ka neko nepārspīlēju, ir fotodokumentāls pierādījums pielikumā. Ak jā, tajā vannītē, kuras stūris fotodokumetā radzams, vēl krietni 7 kg sīkgurķu peld.

[tuk]

Ražošana.    Bet,    vismaz gurķus pašam neaudzējot, iespēja tik cauri ar vienreizēju gurķu burkošanu. Ja gurķi pašam dobē, tā gurķošana pāris reizes nedēļā...

[reno]

Kāpēc????

Kāpēc, kā vārdā sevi tā spīdzināt????

[Camma]

Reno - pagājušajā gadā gurķi neauga. Vienkārši neauga, ne man, ne tai saimniecei. Visu gadu biju spiesta pirkt. Pirmkārt, cenas. 3 eiro par burķeli gurķu ir dārgi. Otrkārt, atrodi nu tādus, kuri kaut cik necik pēc marinētiem gurķiem garšo un kur burkā nepeld 3 kalošas brīvā peldējumā. Treškārt, kad ir atrasti kaut cik jēdzīgi gurķi, tos vairs nepieved konkrētajā veikalā un tad siro nu pa bodēm gurķu meklējumos. Tā kā ienīstu iepirkšanos, man tā ir traģēdija uz līdzenas vietas. Ceturtkart, dzīvojot pāķos ar tuvāko (un tukšāko) veikalu 4 km attālumā, turēsi pagrabā marinējumus/skābējumus un plauktā makaronus/putraimus ''nebaltai dienai''. Jo piļīt uz 12 km attālo puslīdz normālo bodi svētdienas pēcpusdienā vai pēc darba 10-os vakarā kaut kā negribās vis.

Nē, nu nav jau nabadzība vai padomija. Bet nebrauksi no mājas ārā dēļ vakariņām vai jogurta ķobīša.... Un tāpat jau tīri cilvēciski gadās, ka aizmirstas kko iepirkt pa ceļam no darba vai uznāk lielais dzīvnieciskais slinkums.

[reno]

ne jau par gurķiem kā tādiem. Bet tādu kvantumu vienā reizē. Ja nu tev ir komanda, kas palīdz.

Es pagājušogad sāku izmēģināt metodi -marināde katlā uzvārās, pielej esenci/etiķi, gurķus katlā, pasilda līdz maina krāsu un visu pa burkām. Iet ātrāk, nekā ar laistīšanu

[daddy]

Savien gurķiem cita garša... īstenībā, es veikslā gardus neexmu nopircis... visi tā uz 3-5 10 ballu skalā

[baaciens]

Man liekas riktīgi forši, ja ir pašiem savs pagrabs, kur aiziet pēc kaut kā garda.
Man diemžēl nav, tāpēc neko neburkoju.  Šad tad ir tādi vārgi mēģinājumi uztaisīt dažas burciņas ar tomātiem želejā. Bet tie jau sen nesanāk un negaršo, kā kādreiz.
Ievārījumus arī neviens mums neēd. Ja vienu burku ar aveņu ievārījumu, kāds uzvāra, tad jau liekas, ka labi esam pastrādājuši.
Vienā dienā pieveikt tādu daudzumu gurķu un sēņu  man nebūtu pa spēkam arī tad, ja būtu pagrabs.