Iesākumā būtu labi uzrakstīt uz ledusskapja jaunu aksiomu - visu tautu pasakas ir reāli bijušu notikumu dokumentāli apraksti.
Un tad lēnām sākt pārlasīt pasakas ar mērķi izprast, ko, piemēram, nozīmē trejdeviņas zemes, un kur konkrēti tā vieta atrodas, un vai var gadīties, ka tur augošais Dzīvības koks ir portāls (vai arī portālu var atvērt piemājas dārziņā ar "garās pupas" palīdzību).
Un tā tālāk.
Domāju, ka Eds Liedskalniņš tieši tā arī paskatījās (Meksikā? vai varbūt vēl Latvijā?) un uzmeistaroja to antigravitācijas ierīci.
Starp citu, ir versija ka tā to ļi vācu, to ļi franču pasaka par to stabulnieku, kurš pūš stabuli un ved bērnus prom no pilsētas, ir stāsts par tukšo zemju jaunapdzīvošanu pēc vieniem no plūdiem (iespējams, pirms vēl 1700.).