psihiatrs un autovadīšanas tiesības

[Samotrākes Nīke]

Karoč, mana depresija parastā kārtējo ārējo negatīvo apstākļu ietekmē nupat ir kļuvusi klīniska, skaidrs, ka ar gribasspēku te nekas vairs nav līdzams, tāpēc pierakstījos pie psihiatra Ļermontova ielas iestādē. Pēc tam cilvēks, kuram pašam ir ilgstošas psih.problēmas, pateica, ka vizīte šajā iestādē automātā nozīmē problēmas ar izziņu priekš autovadītāja tiesību pagarināšanas. Cik zinu, mediķu un psihu (pardon, nekā personīga, es pati tādā krāsā) forumā netrūkst, attiecīgi jautājums: vai tā tiešām ir? Vai no šādām problēmām paglābs vizīte pie cita psihiatra privātā iestādē (tb, viņiem nav nekur jāziņo par saviem depresīvajiem pacientiem)? Un vai jau nav par vēlu un pat ja es atcelšu vizīti Ļermontova ielā, es vienalga jau būšu kaut kādā sarakstā kā aizdomīgs indivīds, kuram nedrīkst ļaut sēsties pie stūres? Ko man tagad darīt - dzīvot ta gribas, bet tiesības man kaut kad nākotnē tomēr vēl var noderēt, kaut gadiem neesmu braukusi, jo nebija reālas vajadzības.       

[Broņa]

Ja tā būtu taisnība, tad autovadītāja tiesības vairs nevarētu būt katram otrajam. Ja nemaldos, tad Inešuks teica savulaik, ka tā vairs neesot. Un nav  štrunta depresijas dēļ jāiet pie psihiatra. Ģimenes ārstu vispirms, izrakstīs lexotanil vai kā viņu..

[Bobs]

Depresijas dēļ nevienam neliedz vadīt auto

[Nāra]

Tiešām par tiesībām nezinu, bet es drošības pēc ietu pie privātā. Kapēc vispār ej pie valsts apmaksātā ārsta?

[Luīze]

Kapēc vispār ej pie valsts apmaksātā ārsta?

Jo lētāk? Polise apmaksā?

[Samotrākes Nīke]

Leksotanils tiek rīts jau apm. 2 gadus pret trauksmi, kopš visas šaizes sākās, bet viņš jau neko neārstē, tikai apspiež stresu. Uz savu ĢĀ nepaļaujos - kkādus preparātus viņa man izrakstīja, bet es uz viņas kompetenci tiešām nepaļaujos, ja nu man no tām zālēm sākas runas un domāšanas traucējumi (novēroti pie pāris druškām ar līdzīgām problēmām), bet man, piedodiet, tagad vēl arī darbs jāmeklē, es nevaru kā stostīgs zombijs iet uz darba intervijām. Nu tad visas cerības uz speciālistu, kas izvēlēsies pareizās zāles un devas. Un nekad nesauciet depresiju par štrunta, ja jums pašiem nav bijis tā, ka pie gājēju pārejas nepasperat soli uz priekšu zem smagās automašīnas tikai tāpēc, ka vēl ir atlicis gana loģikas, lai saprastu, ka tā mašīna nav pietiekami smaga, lai iznākums 100% būtu letāls. Ticiet man, ja būtu vēl kāda cerība, ka es pati izkulšos, es nemeklētu ārstu.

[Spārka]

Pēc vienas vizītes noteikti uzskaitē neņem.
Šķiet, reģistrā iekļauj pēc 3 mēnešu ārstēšanās.

[Broņa]

Jā, ja tik ielaists, tad gan. Bet vajadzēja psihoterapeitu, kas pielieto arī zāļu terapiju. Bet, ja steidzami vajag rezultātu, tad jā - kaut kas jārij, zāles, protams, neko neārstē. Bet par tām tiesībām gan, nu nebūs tur problēmu.

[Luīze]

Pašai ir aptuvena nojausma, kas varētu būt depresijas cēlonis?

[Broņa]

Dzīve, Luīze.

[Samotrākes Nīke]

Luizīt, virkne ārēju apstākļu - sākās ar mammas slimošanu un nāvi, un pēc tam jau poņeslos... Katrreiz, kad likās, ka sliktāk vairs nevar būt, izrādījās, ka var gan. Tēvam progresējoša demence, un man uz to katru dienu jānoskatās un jāorganizē visa viņa sadzīve. Kronis visam - mani nesen noīsināja darbā, es jau tā no rītiem tikai ar pārcilvēcisku piepūli kāpu ārā no gultas un darīju to, kas jādara, bet man tagad vēl jāmeklē darbs vecumā, kas darba tirgū skaitās nepieprasīts (un uz ko man NVA konsultācijā ļoti nepārprotami norādīja, kas, protams, bija ļoti iedvesmojoši)       

[Luīze]

Skarbi 


Tev ir, kas var atbalstīt, vai vienai pašai ar visu jātiek galā?

[ana]

Mja.. viss sakrīt virsū. Lai Tev veicas.

[Samotrākes Nīke]

Tev ir, kas var atbalstīt, vai vienai pašai ar visu jātiek galā?

Ja būtu, es droši vien netusētu forumā, ehh... Vismaz kaut kāda komunikācijas ilūzija.

[ana]

Pat nezinu, ko ieteikt. Lai paveicas ar psihiatru un izraksta zāles, kas palīdz. Un, protams, darbs lai ātri atrodas.