Ak kungs! Atceros, ka es ne velti universitātē sāku sprēgāt pretī pasniedzējam, ka analizēt literāros darbus no viedokļa, ko autors ar šo metaforu vai vēl ko tur gribēja pateikt, ir ekvivalents vivisekcijai. Literatūru ir jālasa un jāpaņem no tās, ko katrs konkrētais lasītājs ar savu individuālo pieredzi var paņemt (ne velti ir darbi, kuru uztvere atšķiras, ja tu vienreiz to grāmatu izlasīji jaunībā, bet pārlasīji jau brieduma gados), nevis jāužšķērž un jāsadala pa detaļām. Plus visi ģēniji vienmēr ir tādā vai citādā veidā dīvaini, tāpēc jau viņi ir ģēniji.