Es nezinu, ko darīšu pensijā. Varbūt turpināšu strādāt, jo pensija nebūs ar skaistiem cipariem. Varbūt piestrādāšu.
Piekrītu Emīlijai - man arī intereses ar gadiem atšķiras. Un tas nenozīmē, ka kļūstu rāmāka. Tieši pretēji - paveras jauni apvāršņi. Nekad 30, 40 gados nevarēju iedomāties, ka interesēs tas, kas interesē tagad. Varbūt pensijas gados interesēs kaut kas cits. Ta jau manīs.
Mazbērni - oi, tie varētu tikt iesaistīti manās nodarbēs

Būt ar mazbērniem - tas jau nenozīmē būt par aukli. Un būt par pustrako omi (labā nozīmē) - tas ir forši
Vairāk aizdomājos par to laiku, kad cilvēks kļūst diezgan nevarīgs. Kaut gan - ko tur domāt