Krājēji ir īpaša cilvēku daļa, kam visdažādākajās izpausmēs patīk kaut ko vākt un krāt.
Ir tādi, kas krāj kaut kādus viena tipa priekšmetus. Tie ir vismazāk kaitīgie. Nereti šos viņu priekšmetu krājumus pat mēdz saukt par kolekcijām. Un gadās pat, ka citi tās apbrīno, ja priekšmeti ir labā kvalitātē vai arī vērtējami kā retums.
Ir arī tādi, kas vāc dažāda veida priekšmetus, bet vairāk vai mazāk pieskaitāmus vienai tematikai - piem. mājsaimniecībai. Tos tad mēdz saukt par saimnieciskiem cilvēkiem, jo viņiem vienmēr ir viss pa rokai lai izlīdzētos kādās mājsaimniecības ķibelēs. Par kolekcijām viņu krājumus nosaukt nevar, un lielākā daļa priekšmetu tā arīi dzīves laikā nenoder. Bet arī šo vēl nevarētu dēvēt par pataloģiju.
Un ir tādi, kas vāc pilnīgi visu, neatkarīgi no priekšmetā pielietojuma un stāvokļa. Bomži vai miskastnieki. No viņu savāktā parasti nekas neloder )lai gan - kas zin).. Sīkāk neskaidrošu, jo vismaz man šķiet, ka tā ir pataloģija.
Es nekrāju neko no kā varētu veidot kolekcijas. Bet arī galīgi bez krājumiem neesmu. Kaut kas jau garāžā ir savilkts. Bet te nu atkal jāatceras, ka garāža bez hlamiem nav nekāda garāža

Bet pagaidām neviens tā nopietni nav sūdzējies. Un lai tik pamēģina, man ir arī ko pateikt pretī par to, ka gadiem nelietotu puķpodu krāvumi arī neliecina par labu garīgo veselību

Tā nu dzīvojam, principā jau no "šeit un tagad" principa neko lieku paturēt neklātos.. bet..
Jums arī ir kas krājumā?