Mani no Karlosa minētajām it kā te aktuālajām prioritātēm (krāpēji, krācēji, krājēji, pensija) nenodarbina neviena no tām. Ja nu vienīgi pensija attiecas uz manu nemaz tik tālo nākotni. Bet ikdienā par to nedomāju.
Par to, vai senāk bija aktuāli kaut ko sasniegt, bet tagad - kā saniegt. Nu man tā nav. Man tagad ir konkrēti materiāli mērķi, jo dēls jāizaudzina. Bet agrāk viss bija nemateriāls.. Un tad sapratu, ka pilnīgas auzas, ka tā nevarēs. Tad izvirzīju kaut kādus mērķus un to arī realizēju. Uz tā fona, kas te apgrozās, es, protams, izskatos pēc pilnīgas lūzeres, un mani sasniegumi ir niecīgi. Bet man pašai tie ir svarīgi, jo nekad pat nedomāju, ka es kaut ko vispār spēšu un man kaut kas būs.