oi, tūlīt mani paraus uz filozofiju - laba saruna nevar būt bezpersoniska (ja nu vienīgais par to kvantu fiziku vai ko citu baisi eksaktu), jo, pat ja tu nestāsti, kādās biksēs staigā pa māju, un kā krāc, kad esi piedzēries, da jebkam būs klāt (apzināts vai neapzināts) tavas personības piesitiens - viss, kas piedzīvots un pārdzīvots. Te ir cilvēki, kas pārspīlēti reaģē uz lietām, kas man galīgi neliekas sašutuma vērtas, bet es pieļauju, ka tās ir viņu personības šķautnes, viņiem sāp tas, kas man kā pīlei ūdens, jo man ir bijusi savādāka pieredze un ir savādāka dzīves uztvere. Un tas ir normāli.