Ko jāsaprot ar "bezpersoniska"? Vienalga, vai mēs runātu par tehniskām vai ģimenes lietām, dzimumattiecībām, darbu vai gurķu marinēšanu, katrs ieliks savā tekstā kaut ko no savas pieredzes, saviem uzskatiem, gribot negribot atklās kādu savas personības šķautni. Arī valoda, izteiksmes veids raksturo. Ja patiktos ar to noņemties, no daudzajiem mozaīkas gabaliņiem varētu likt kopā puzzli par katru, kas šeit apgrozās un raksta.
Cita lieta - cik personāžu ir pazīstami ne tikai virtuāli. Nu, izņemot, protams, administrāciju. No sarunu fragmentiem man radies iespaids, ka diezgan daudzi, kaut, iespējams, kļūdos. Es nepazīstu nevienu, un mani nepazīst neviens. Un man tas patīk. Kaut kāda dīvaina pievilcība ir šīm virtuālajām sarunām - ar cilvēkiem, ko nekad neesmu sastapusi, bet pie kuriem pierasts kā pie SAVĒJIEM.
Tad kādas ir šīs sarunas - personiskas, bezpersoniskas? Bet labas gan ir.

Galu galā - citādi jau nerunātu.