Es te tā drusku no citas puses padomāju - vai mākslas (ne)baudīšana ir tas īstais (ne)mietpilsonības kritērijs? Un kas ir tā "māksla"? Un kas ir "mākslu baudīt"? Vai naudasmaiss, kuram pēc statusa pienākas apkarināt mājās sienas ar vecmeistaru gleznām, ir mazāks mietpilsonis, kā "cilvēks parastais", kam tādas nav nevienas? Otrkārt, piedodiet, bet man šķiet, ka tieši lielākie mietpilsoņi, tādi paši kā tie, kas māja ar galvām un slavēja karaļa tērpu, jo neuzdrošinājās pateikt, ka karalis ir pliks, gudriem ģīmjiem pa izstādēm "bauda mākslu", jo nevar izrādīt, ka patiesībā tā viņus neinteresē un garlaiko un, galu galā - ka izstādīts ir plikais karalis.
Drīzāk varētu būt runa nevis par mākslu, bet kaut kādu garīgumu.