"Avatars. Uguns un pelni".
Otrreiz neskatītos. Cīņas, kautiņi un slaktiņi 3 stundu garumā man bija par daudz. Protams, tas viss ir iespaidīgi, sevišķi 3D variantā, bet tik daudz, ka no iespaidīga sāk kļūt par garlaicīgu un klišejisku. Patiks tiem, kam patīk nonstopa "ekšeni".
"Ūdensceļš", pa manam, bija tāds saturīgāks un filozofiskāks.
Un vēl - kas man lika izejot atskatīties uz zāli? Savā naivumā nedomāju, ka cilvēki ir tādi cūkas - sabradāts popkorns un visādi sū* pa grīdu, tukšās skārdenes un tūtas roku balstos... Nu bļin, grūti ir nepiebārstīt grīdu un savus mēslus līdz miskastei - turpat zālē pa ceļam - aiznest? Tāda trešās pasaules inženieru un IT speciālistu kultūra...