No Pansijas pilī redzēju 1. un 2. sēriju. Es, būdams Grinčs, kam derdzas latviešu jaunā kino mākslīgās intonācijas un drausmīgi nedabiskie dialogi (man kauns par viņiem, nudien, tāda pretīga sajūta, ka gribas novērsties), varu atzīt, ka filma ir laba. Pirmās 10 minūtes besīja, Alise ir tizla, Strenga man šoreiz ne visai, šķiet par daudz pāspīlēts, Skrastiņš arī ne pārāk, viesības mazliet atsit "Emīla nedarbu" nabagmājas balli – komendantes tikai trūkst,

bet pārējais kopumā labs. Arnītis (Kaspars Znotiņš) ir ģeniāls, tādu sviestu gvelzt ar nopietnu seju ir talants.
Nevarēju nedzirdēt šodienas leksiku gadsimtu vecos notikumos,

bet saprotu, ka, lietojot oriģinālos vārdu savienojumus, būtu skolnieku ludziņa, šādi vismaz jaunie izdabū no sevis diezgan dabisku intonāciju.
Puikam zilums uz acs galīgi nedabisks.

Tērpos un rekvizītos šis tas bija ar "īpatnībām", kaut kas vairākās vietās krita acīs, bet nemēģināju pievērst uzmanību (vienkārši šķita ka kaut kas nav atbilstošs, bet, iespējams, kļūdos), – visu nevar gribēt pilnīgi autentisku. Tas ir, gribēt var, bet dabūt ne vienmēr. Kaut gan kopumā labi pielasīti rekvizīti.
Piemēram, iekrita acīs, ka Anšlavs lielajā malkas krāsnī iemet pāris pagales un iet gulēt. Parasti tādu krāsni izkurina, pagaida, kad ogles beidz degt, aiztaisa šīberi, lai siltums neiet ārā, un tikai tad iet gulēt.
Uz 3. un 4. aiziešu un pat ar interesi (man puikam skolas iniciēts kultūras pasākuma apmeklējums, bet man kā šoferim tak nesēdēt 2 stundas mašīnā), tālāk redzēs.