Offtopic
jebko var sarunat ar bērnu, nepielietojot varu
Šitā es arī kādreiz domāju... Kad man nebija bērnu...

Precīzāk, attiecībā uz vienu es tā domāju joprojām, kamēr attiecībā uz otru strādā tikai ātra reakcija.
Tagad es vispirms rēcu un grābju aiz apkakles, PIRMS kāds kādam ir izbakstījis aci vai pārsitis galvu. Skaidrošu pēc tam. Jo iesāktā kustība ar zīmuli sejas virzienā ir ātrāka par apjēgu, ko vajag un ko nevajag, tur mierīgai skaidrošanai vienkārši laika nepietiek, jo kustība turpinās, bet frekvenci "dēliņ mīļais, tā, lūdzu, nedari" ausis šādos brīžos neuztver. Stāstus par lietu dabu un pasaules kārtību es atlieku brīžiem, kad ausis ir vaļā.
Piafa - pārskati gulēšanas daudzumu. Kad ceļas, cik guļ pa dienu. Es nelieku gulēt, kad skaidrs, ka vēl nav gatavs. Tagad pa dienu lielais varētu negulēt, bet sīks labprāt atlūst, tāpēc plakani tiek likti abi. Bet pēc stundas sāku rosīties pa māju, lai mostas. Nogulēt varētu arī 2 vai 3 stundas, bet tad rēķinos, ka vakarā ne ātrāk par 22 var sākt meklēt migas. Gulta nav spēļu un soda vieta - gulta ir gulēšanai.
Vakarā der notrenkāt, vēlams, pa āru, lai izgāž enerģiju. Manējie arī nēsājas vakaros, bet bez histērijas, vnk. skraida un spēlē vilcienus vai trakās mašīnas vai visādu citādu sviestu, bet, tā kā jebkurā brīdī ir elementāri nomierināmi, tad ļauju - kamēr trakošana ir kontrolējama un sīki nav izgājuši no rāmjiem. Šad tad
profilaktiski piebremzēju (tipa pārbaudu, vai mašīnām riepas (zeķas) kārtībā - uz brīdi dabū apstāties un nomierināties, bet neizjauc spēli), vecmāmiņa šito nejūt, viņai sīki iziet ārpus kontroles un jā, tad ir auzas.
Ciemiņi? Un? Kad manējie sāk izrādīties, viņiem tiek paskaidrots (stingri), ka mājas neviens nekliedz un netrako. Ja viņi grib bļaut, tad lūgtum uz savu istabu un durvis ciet. Tad ar ciemiņiem nevarēs parunāties, klēpī līst, mašīnas rādīt un visādi citādi saprātīgi izpausties. Un ir pāris reižu aizstiepti pastāvēt pa kaktiem par trakošanu. Vienreiz piegriezās. Brīdināju sīkus, ka ciemiņiem būs jāiet prom, ja šie nesavāksies. Turpināja ālēties. Un palūdzu ciemiņus aiziet, jo bērni nav savācami. (Tas gan ar labi zināmiem savējiem tika izstrādāts, kas blakus mājā dzīvo, un ir zināms, ka reaģēs adekvāti.) Sīki bļāva ilgi. Toties pēc tam frāze "Man jālūdz ciemiņus iet prom?" darbojas diezgan labi. Kāda rīcība, tādas sekas.
Galu galā man ar bērnu ir jādzīvo, ne ar ciemiņiem. Taisīt pokazuhu IMHO ir stulbi.Tiesa, vienmēr brīdinu, kas būs, ja turpinās darīt to, ko nedrīkst (izņemot akūtas situācijas, protams, kad brīdinājumiem nepietiek laika). Vēl vienmēr vairākkārt brīdinu, ka drīz būs jābeidz spēlēties un jānāk ēst/mazgāties utt. Tipa - izlasiet šo grāmatiņu vai salieciet šo trasi un tad būs jābeidz. Šito arī vīram iedresēju. Daudz labāk strādā nekā asi pārtraukt iesākto ar "marš mazgāties!".