Izcelsme, ko par to saka zinātne, relliģija, intuīcija?

[tuk]

Kā sapratu, tad ne zinātnes kā tādas noliegums bija domāts, bet tas,
ka tiek pētīts, izmantots, attīstīts kas jau dabā esošs, ne zinātnieku radīts.
Vismaz ne šī universa zinātnieku

[Raimonds1]

https://www.tvnet.lv/5200184/raditas-pirmas-pussintetiskas-dzivibas-formas
Paskat, cik interesanti.

[DynaSoar]

sk. arī
https://en.wikipedia.org/wiki/Mycoplasma_laboratorium

[Raimonds1]

Par to dzīvības definīciju un matērijas organizēšanos vai degradēšanos. Primitīvam vienšūnas organismam atsķirībā no tā kokteiļa, kas peldēja pirmatnējā zupā, kad tur bija trāpījuši visādi zibeņi, spiedieni, radiācijas, ķīmiskie katalizatori un izviedojušās primitīvas organiskas molekulas - šim vienšūnim tomēr ir organizēta struktūra. Un proti, DNS kā iedzimtibas materiāls atbild par to, lai šim vienšūnim būtu vispirms kaut kāda lipīdu (tauku) membrāna, kas to atdala no ārējās vides. Kāda membrana būs, to nosaka tas, kādi ""burtiņi"taja DNS koda ir sarakstīti un kādus izejmaterialus, kādus procesus to ražošanai šis izmanto. Tad vajag arī baroties un vajag vismaz dažus ķīmijas procesus, uz kādas diētas šis sēž - saškeļ cukurus, taukus, ar vai bez skābekļa piedalīšanos. Tam visam vajag kaut kādu lokalizāciju, kur tas notiks. Tāpat liekās vielas vajag izvadīt. Vēl vajag kaut kādu jušanu, uz kuru pusi doties pēc barības un kā noteikt kur tā ir - pēc ķīmiskiem signāliem, pēc gaismas vai tumsas. Tad vēl tam visam pasākumam kaut kā jāuzkrāj pieredze - vai nu kā pāris secīgu darbību rezultata ķīmisks produkts vai elektrisks signāls. Tam visam jabūt iekodētam DNS kodā, kas noteiks, kā tiks saražoti visi nepieciešamie devaisi. Nav īsti skaidrs, kā primitīvie slāpekļa savienojumi un oglekļa ķēdes sāka organizēties līdz tādam līmenim, kad nosacītais "teksts" kādā oglekļa virknē pirmoreiz noteica, ka šis veidojums savāks izejmateriālus koda uzturēšanai, barošanai, pavairošanai, uzlabošanai un jaunā koda izplatīšanai.
Interesanti jau ir tie pasi attīstības posmi, kad noticis tas kvalitatīvais lēciens uz jaunu dzīvības formu. Ir zinams, ka organsikās molekulas ar c-c-c-c-c- ķēditi un visādam piedevam uz katra c atoma kaut ka stihiski organziējas, ieņem pirmatnējas, - virkne, otrejas - jau sāk savērpties un arī 3 un 4 ējās struktūras, bet viena brīdī ir kvalitativs lēciens, kad viena tada struktūra sāk organziēt ap sevi izejvielas, organisma uzbūves ķiegelīšus vai arī specializejas kāda notiekta uzdevuma veikšanai.
http://www.wehi.edu.au/wehi-tv/dna/index.html
http://www.animate4.com/haemoglobin-image.htm
http://www.biology-online.org/biology-forum/about1033.html
piemēram, hemoglobina un hlorofila molekulas, kas viec dzīvības pamatfunkcijas . Bija 1 bridis, kad tadas molekulas nebija un tad viena brīdī ir molekula, kas spej darboties ar co2 un skābekli.
Tāpat vienā brīdī bija tikai vienšūnas organismi un tad jau pāris specializetas šūas ar savām funkcijām katra, kas darbojas kopā viena daudzšūnu organismā.


https://boot.ritakafija.lv/forums/index.php?/topic/108423-juusu-hipoteeze-par-dziiviibas-izcelssanos/&page=8&tab=comments#comment-1187409

[tuk]

Jā, patstāvīgi existēt pagaidām nespēj... 
Kristieši, iespējams, varētu uzskatīt - ja Dievs radīja cilvēku kā sev līdzīgu,
tad cilvēkam radīt dzīvību būtu vien normāli...

[Zigfrids]

zig, aha tikai lai lietotu vai kontrolētu kaut ko dabā pastāvošu arī vienīgais ceļš ir caur pētījumiem.

Lietot/kontrolēt/modificēt kko, ko pats neesi radījis, nav analogs jēdzienam "izveidot". Tad jau zapiņam varētu uzlikt kādu detaļu no merša un visiem stāstīt, ka tas tagad mans jaunais MB. Un es to esmu uzkonstruējis. Kā nevienam.   UN, cik atceros, vārdu "izveidot" pirmais šajā diskusijā lietoji Tu.

[Zigfrids]

Kā sapratu, tad ne zinātnes kā tādas noliegums bija domāts, bet tas,
ka tiek pētīts, izmantots, attīstīts kas jau dabā esošs, ne zinātnieku radīts.
Vismaz ne šī universa zinātnieku

Nu, re, Tuk domu saprata.

[DynaSoar]

Protams ka tiek pētīts esošais, nu un?

[Zigfrids]

Also speciāli zigim, domu eksperiments
Zigis uztaisa 2 sarakstus
a) lietas kas ir iegūtas caur zinātniskiem pētījumiemb) lietas kas ir iegūtas jebkā citādi

pēc tam zigis salīdzina sarakstu a un b garumu

Atvaino, tas vārds bija "iegūts". Tātad ... Kad es lūdzu "iegūt" rudzu graudu, tad man tiek teikts tipa "Nafig tev rudzu grauds? Ņem vienšūnas organismu!" Bet es gribu rudzu graudu, vienšūni man nevajag. Vai tomēr zinātne, salīdzinājumā ar dabu/Dievu (?)/augstāko saprātu/.../... vēl ir kusla un nevarīga? Gribi noliegt iepriekšminēto, - pierādi, ka esi tikpat spējīgs paveikt, izveidot, cik tas, ko Tu noliedz! Manuprāt, gluži vienkārša te aritmētika. Pretējā gadījumā iznāk, ka Tu tagad mani pierunā TICĒT tam ,ka nekā augstāka nav, tai pat laikā, nespējot pierādīt, ka nejaušību virkne, kuras galarezultāts ir rudzu grauds, ir atkārtojama bez Dieva līdzdalības. Kamēr zinātne to pierādīt nespēs, cilvēki ticēs Dievam un vēl visamkam citam, un viņus par to vainot, ironizēt vai kritizēt nav pareizi. Viss ārpus tā ir nekas vairāk kā reliģisks disputs mūsu starpā par to, kam kuraprāt būtu pareizi ticēt. Konkrētajā gadījumā - Dievam vai zinātnes visuvarenībai. Kāpēc reliģisks? Tāpēc, ka ne viena ne otra eksistence NAV pierādīta (ne Dieva eksistence, ne zinātnes visuvarenība), un viena no jebkuras reliģijas iezīmēm ir mudinājums ticēt lietām, kuras nav pierādītas un, iespējams, nekad arī netiks pierādītas. Vēl viens aspekts ir tas, ka es reliģiskus disputus uzskatu par vienu no visneproduktīvākajām lietām vispār. Vēl neproduktīvāku par "gaidīt" un "uztraukties par ..."

[DynaSoar]

Nu nofinansē projektu un saliks tev to rudzu graudu, teorētisku šķēršļu nav, diezgan sarežģīti, protams, tev tas maksās pāris miljardus.

[tuk]

Vai tomēr zinātne, salīdzinājumā ar dabu/Dievu (?)/augstāko saprātu

Ops! nu, stāsti, kas ir tas augstākais saprāts? Iegūsi Nobela prēmiju...

[Zigfrids]

Ops! nu, stāsti, kas ir tas augstākais saprāts? Iegūsi Nobela prēmiju...

Es tikai uzskaitīju tos terminus, kurus cilvēki min kā tos, kuriem viņi tic. Saraksts, protams, ir ne tuvu ne pilnīgs. Es taču nerakstīju, ka es ZINU, kas tas ir? Es, iespējams, ticu tam, ka kkas tāds pastāv. TICU, nevis ZINU, un tas nozīmē, ka es drīkstu nevarēt paskaidrot, kas tas ir? Gluži kā gadījumā ar sērskābes lietiem uz Venēras. Es tam ticu, bet zināt es nevaru, jo neesmu tur bijis un varējis pārliecināties. Ticu arī tam, ka pastāv Austrālija, kurā nekad neesmu bijis. Ticu daudzkam citam, un visi mēs līdzīgi ticam daudzkam tādam, ko nezinām patiesībā. Un tieši šeit slēpjas tā lieliskā iespēja atbildēt tiem, kuri saka: "Zinātne Dieva eksistenci neapstiprina" vai "mūsu kosmonauti bija kosmosā, un nekādu Dievu viņi tur neredzēja." Bet kurš ir redzējis kaut vai tos pašus sērskābes lietus uz Venēras? Neviens? Nu, tad kāpēc ir atšķirīga pieeja, - vienā gadījumā "zinām", kaut nekad neesam redzējuši, bet otrā - zinām, ka tā nav, bet tieši tāpat ... tas, ka neesam redzējuši, ir nez' kāpēc stabils un neapgāžams arguments?

[tuk]

 

Es tikai uzskaitīju tos terminus, kurus cilvēki min kā tos, kuriem viņi tic. Saraksts, protams, ir ne tuvu ne pilnīgs. Es taču nerakstīju, ka es ZINU, kas tas ir? Es, iespējams, ticu tam, ka kkas tāds pastāv. TICU, nevis ZINU, un tas nozīmē, ka es drīkstu nevarēt paskaidrot, kas tas ir? Gluži kā gadījumā ar sērskābes lietiem uz Venēras. Es tam ticu, bet zināt es nevaru, jo neesmu tur bijis un varējis pārliecināties. Ticu arī tam, ka pastāv Austrālija, kurā nekad neesmu bijis. Ticu daudzkam citam, un visi mēs līdzīgi ticam daudzkam tādam, ko nezinām patiesībā.

Nu jā, es jau rakstīju, ka ir kas tic tam, ko zina un ir kas tic tam, ko nezina.

[DynaSoar]

zig ir tāda lieta kā evidence
par sērskābi venēras atmosfērā un austrāliju ir, gan vienu gan otru vari pārbaudīt ja tev ir svarīgi.

[Zigfrids]

zig ir tāda lieta kā evidence
par sērskābi venēras atmosfērā un austrāliju ir, gan vienu gan otru vari pārbaudīt ja tev ir svarīgi.

Par sērskābi es nevaru pārbaudīt, un evidence (rudzu grauds) ir tieši tas, ko es vēlos.