Ops! nu, stāsti, kas ir tas augstākais saprāts? Iegūsi Nobela prēmiju...
Es tikai uzskaitīju tos terminus, kurus cilvēki min kā tos, kuriem viņi tic. Saraksts, protams, ir ne tuvu ne pilnīgs. Es taču nerakstīju, ka es ZINU, kas tas ir? Es, iespējams, ticu tam, ka kkas tāds pastāv. TICU, nevis ZINU, un tas nozīmē, ka es drīkstu nevarēt paskaidrot, kas tas ir? Gluži kā gadījumā ar sērskābes lietiem uz Venēras. Es tam ticu, bet zināt es nevaru, jo neesmu tur bijis un varējis pārliecināties. Ticu arī tam, ka pastāv Austrālija, kurā nekad neesmu bijis. Ticu daudzkam citam, un visi mēs līdzīgi ticam daudzkam tādam, ko nezinām patiesībā. Un tieši šeit slēpjas tā lieliskā iespēja atbildēt tiem, kuri saka: "Zinātne Dieva eksistenci neapstiprina" vai "mūsu kosmonauti bija kosmosā, un nekādu Dievu viņi tur neredzēja." Bet kurš ir redzējis kaut vai tos pašus sērskābes lietus uz Venēras? Neviens? Nu, tad kāpēc ir atšķirīga pieeja, - vienā gadījumā "zinām", kaut nekad neesam redzējuši, bet otrā - zinām, ka tā nav, bet tieši tāpat ... tas, ka neesam redzējuši, ir nez' kāpēc stabils un neapgāžams arguments?