Brīnos, ka te parastas lietas min kā neparastas. Es jau varētu visu ko rakstīt, bet, man liekas, ka nav nekā tāda, ko es nebūtu dzirdējusi vai lasījusi, ka ir vēl citi, kas dara tāpat. Daudzkas no te jau minētā man arī ir vai attiecīgos laika posmos ir bijis.
Varu tikai piemest - man ir drausmīgi nekārtīgs mājoklis un es nezinu, kur kas man atrodas. Jā, jā, visi ieteikumi, ka katram priekšmetam vajadzētu būt attiecīgā vietā, ir kaķim zem astes. Ja kaut ko paņemu, tad atpakaļ vietā nenolieku, un nav ne jausmas, kur to nolikusi (vienkārši nedomāju līdzi, viss aiziet autopilotā). Un, ja nolieku kādu priekšmetu, domājot, ka tagad tam būs vieta šeit, un es to vienmēr zināšu, tad nākošreiz, kad šo priekšmetu vajag, atceros vienīgi to, ka es toreiz tā domāju, bet, kur ir tā slavenā vieta, nav ne jausmas. Un atkal riņķoju apkārt pa vietām, kur šis priekšmets varētu būt, dažreiz atrodu, dažreiz nē.
Bet zinu, ka ir citi, kam viss vēl lielākā haosā.
Vēl - negludinu drēbes, nekādu gultas veļu, ne apģērbu, cenšos pirkt tikai to, kas nav jāgludina. Protams, ka ir daudzi citi, kas dara tāpat.
Nekad nav taisīts manikīrs, nagi ir tādi, kā ir. Bet ir taču milzumdaudz sieviešu, kam arī nekāds manikīrs nekad nav bijis, vienkārši nogriež un apvīlē.
Dzeru daudz kafijas, arī vakarā, pat naktī. Un ne jau es viena tāda.
Tā kā diez vai var atrast daudz tādu lietu, kuras daru tikai es
