zinātnieki pēta, tas ir labi. Bet šādus rakstus salasoties, trauksmainā bezmiega pārņemtie kļūst vēl trauksmaināki un tas attiecīgi velk līdzi depresiju cēloņus..
Par miega traucējumiem.. man jau atkal sitīs pa pirkstiņiem, bet es varu padalīties ar saviem vērojumiem. Man savulaik bija nopietna miega obstruktīvā apnoja, kas, protams, radīja neizgulēšanos, t.s. cauro miegu, noguruma sajūtu pieceļoties unn spēju piemigt dianā jebkurā brīvā vai garlaicīgā brīdī. Gāju pat pie miega speciālista, bet atkal viņš man nepateica galveno. Viņš stāstīja veidus, kā apkarot simptomus, līdz pat gulēšanai ar gaisa spiediena aparātu un apakšžokļa ķirurģiskai operācijai. Jā, krācu es tā, ka mazie dārza traktori neturēja līdzi. Par depresijām, dzīves apnikumu utml. lietām nerunāšu, pieņemsim tikai, ka tas bija slikts garastāvoklis kā pastāvīga iezīme.
Un te nu man gribas ar šo tēmu iegriezties Cammas tēmā "Tālu no dabas esam aizbizojuši", jo mūsu dzīvē enerģijas patēriņš ir nenormāli sarucis, taču uzņemtās pārtikas daudzums pat palielinājies, neraugoties uz aizvien lēnāko vielmaiņu ar gadiem. Principā - tā ir atslēga visam. Nekādi ārsti miegu neiedos.
Tikai piebildīšu, ka es vairs nekrācu, viedpulkstenis ir diezgan apmierināts ar manu miega režīmu (intereses pēc esmu kādu laiku pamēģinājis) un lai arī varbūt esmu reizēm nervozs, tas nav dēļ neizgulēšanās, jo rīti atkal ir mani dienas mīļākie brīži!