Valoda, valodinja

[Zigfrids]

Vislabākais allaž ir pavērst pīķi pretējā virzienā, - iedurt vēderā pašiem agresoriem.
Nav runa par valodu. Es būtu tiem "patriotiem" atjautājis, kāpēc viņi neko nav izdarījuši lietā, ka cilvēki viņu dievzemītē spiesti no nabagu grašiem pārtikt. Un normālu vīriešu ir pārāk maz. 99% pēc tādiem pretjautājumiem pat lielākie pļūtīzerdzimtenesmīlētāji aizveras.

[Bobs]

Par valodu (ja par to ir tēma) runājot, nāk prātā deviņdesmitie, kad piepeši atradās daudz emigrējušo tautiešu, kas runā teicamā latviešu valodā, tikai ar senu laiku izteiksmes iezīmēm. Diezgan loģiski, jo viņi valodas prasmi bija saglabājuši tā laika, kad aizbrauca, izteiksmē. Bet valodai ir tieksme mainīties, pieņemt jaunus svešvārdus, veidot jaunas izteiksmes formas (piedodiet valodnieki, to man lietišķās komunikācijas kursos mācīja). Tas neattiecas uz tēmas autores sāpi pat "ka" un "kad" lietošanu, bet likumsakarīgi, ka neesot Latvijas sabiedrību veidojošo ļaužu kopumā, sanāk palikt tajā valodas izteiksmes veidā, kāds bija aizbraucot. Rakstiski kontakti un retas tikšanās ar dzimtajā valodā runājošiem Latvijas aborigēniem nez vai spēj nodrošināt valodas uzturēšanu atbilstoši tās lietojuma mainīgajām niansēm vietējos apstākļos.

[tuk]

Mani visvairāk “sajūsmina“ tie tautieši, kuri nelielu strēķi pabijuši ārzemijā,
nu tik ļoti jau piemirsuši kā runā latviski - velk visus “ām“, runā ar akcentu un izliekas,
ka neatceras kā ko sauc dzimtajā valodā.
Nupat atkal gadījās tādu sastapt - ziemas brīvlaikā atbraukušu studenti,
gads prom un runāt vairs nemāk...

[Lynx]

Bobi - nu tik sena es neesmu, lai moderno latvieshu valodu buutu piemirsusi, bet arii tas ir fakc, ka pat dzimtaa valoda, ilgstoshi nepietojot saak “kjerties”. Ar itaalju akcentu nerunaaju, es pati vismaz nejuutu, bet tad, kad draudzene ciemos atbrauc, juutu, ka starp latvieshu vaardiem kaads itaalju iespruuk . Un taa nav teeloshana. Patiesiibaa arii taapeec - lai uztureetu valodu reizeem ar visaadiem fb pazinjaam runaajos. Ir bijushas pat ljoti sakariigas diskusijas. Ir protams arii draudzenes, bet katrai pashai savas dariishanas. Nevar ar mani katru dienu stundaam runaaties. Bet es juutu, ka pat domaat saaku itaaliski.
Atcereejos veel vienu “stila peerli”- vakar es ar vinjas satikos. Akcents uz “vinjas” - taas nav vairaakas meitenes, bet viena. Shis mani tracina pat vairaak, kaa ka-kad probleema.

[tuk]

Tas “viņas“ nav saistībā ar kādām izloksnēm?
Man nepatīk tie bieži dzirdamie - “irā“ un “navā“, bet tie šķiet latgaliešiem raksturīgi.

[baaciens]

Tas "ar viņas" ir Ventiņpuses "daile"

[Emīlija]

Cik tev ir piedraugoti FB? daži simti? un tu cepies par vienu vai diviem tirliņiem?

Saprotu ka iesāpas, bet... pieaudz tak. Par daudz goda vispār domāt par "vai viņam ir tiesības to un šito".

[Lynx]

Naktiis spilvenaa neraudu un antidepresantus nedzeru deelj visa augstaak mineetaa. Goda vaards. Bet nelaagi ap sirdi paliek gan. Taa jau mees latvieshi esam maza tauta un pa pasauli tik daudzi izkaisiiti un tad veel dalja no Latvijaa palikushiem atklaati ar smadzeneem nedraudzeejas. Zinu, zinu, ka lielais vairaakums ir absoluuti normaali, adekvaati un forshi cilveeki, bet tas teiciens par karoti darvas medus mucaa ar nav taalu no patiesiibas.

[Minne]

Mazliet oponēšu tuk.

Diendienā komunicējot un sākot domāt svešā valodā, šis tas smadzenēs pamainās gan. Jau čatā esmu minējusi, ka reizēm nākas piedomāt, kā precīzāk izteikties latviski, jo pat teikumu konstrukcijas mēdz atšķirties. Un vārdi arī patiešām piemirstas.

Akcenta izmaiņas pieaugušajiem aizbraucējiem neesmu novērojusi, bērniem gan

[tuk]

Ilgstoši dzīvojot, tas tā var būt. Bet ne jau pēc gada
Dažs no atvaļinājuma ceļojuma atbrauc un tā izpildās...
Nezinu, tā tāda “smalka“ māžošanās.

[Lynx]

Tieshi taa. Peec gada, veel jo vairaak peec meenesha, veel nekas smadzenees nemainaas, bet jau peec paaris gadiem process pamazaam saak notikt.
Man shovasar gadiijaas chee-pee ar krievu valodu. Krieviski agraak runaaju perfekti, praktiski bija kaa otraa dzimtaa. Man pat daudzi krievi ir teikushi, ka runaaju labaak, kaa daudzi iedzimtie. Valoda tieshaam patiik. Bet... Shovasar pieteicaas viesi it kaa no Anglijas. Saaku drudzhaini savas knapaas anglenes zinaashanas reanimeet. Atbrauc viesi, sagaidu, bet shie saak savaa starpaa krieviski runaat. Izraadaas Krievijas ebreji, kas uz Izraeelu emigreejushi. Man kaa ar maisu pa pieri- nevaru no sevis vairs ne vaardu izdabuut. Kauns pa visu gjiimi... Kaut kaa jau beigaas sarunaajaam. Naakamajaas dienaas nomierinaajos un viss bija ok.

[Minne]

Situācijas ir dažādas, un svešvalodas lietošanas intensitāte atšķiras. Ir starpība, vai aizbraucējs svešvalodu lieto kādu darba uzdevumu saprašanai, veikalā u.c. A līmeņa kontaktiem, vai aŗī studē svešvalodā un dzīvo starp sveštautiešiem, kas nozīmē jau pastiprinātu smadzeņu treniņu

[Emīlija]

Minne, un kāds ir tavs novērojums, kura no šīm grupām arī ilgstoši dzīvojot ārzemes joprojām teicami lieto latviešu valodu pie vajadzības?

Es par otrajiem balsoju, cik ikdienā vēroju...

[baaciens]

Man dažkārt pietiek ar 8 stundām darbā, kad jau aiziet ķīselis. Un ja dienā jālieto 3 - 4 valodas, tad vispār ir - Sveika, Gauja! Plūsti plaši!

[Minne]

Minne, un kāds ir tavs novērojums, kura no šīm grupām arī ilgstoši dzīvojot ārzemes joprojām teicami lieto latviešu valodu pie vajadzības?

Es par otrajiem balsoju, cik ikdienā vēroju...

Nu, ir zināma korelācija, protams. Jo augstāks izglītības līmenis (par ko liecina spējas studēt svešā mēlē), noteikti liecina aŗī par sakarīgu dzimtās valodas līmeni. Vismaz tā gribas cerēt