Grāmatas.

[Emīlija]

Esmu pārdomās.

Visu mūžu esmu uzskatījusi, ka grāmatas - tā ir svēta lieta. Tās vienmēr bija - bērnu, vieglās, gudrās, enciklopēdijas, kopotie raksti,  ceļveži, dzeja. Jaunas, vecas, mantotas. Pilni plaukti, skapji...

Un tad es pārvācos. Un tā arī kastēs tās grāmatas stāv. Ja godīgi, triju gadu laikā nevienu nav ievajadzējies. Lasāmo stiepju no bibliotēkas. Bet tās taču grāmatas! Jābūvē plaukti, skapji, kur salikt...? Nesaprotu, ko darīt, kā šo risināt... Nogaidīt vēl pāris gadus, palūkot, kas mainīsies?

P.S. opciju "visu izmeat, atdot bibliotēkai" - neapskatu. Jautājums vairāk filozofisks.

[kvadra]

Jā, tā nu tas ir.  Grāmatas pa lielākai daļai tā arī krāj putekļus. Labi, ka man nav jāpārvācas... Bet, šito apzinoties, es gandrīz neko nepērku klāt.   Vismaz daiļliteratūru ne, tikai kaut ko ar izziņas vērtību. Vajadzētu jau, protams, esošās pašķirot, bet kā....

[ragana]

Oi, man šāda pati dilemma bija pirms gadiem 15, kad pārvācos uz Rīgu. Iekrājušās bija visādas grāmatas, daudzas no tām padomju laika, bet netrūka arī ārzemju klasikas. Izšķīros par labu tam, ka atstāju mājā pie īrniekiem. Visādi tur nāca un gāja, rezultātā mana bibliotēka izputēja, bet godīgi runājot, tās trūkumu neizjūtu nemaz. Nu, dažas atsevišķas mīļgrāmatas ir žēl.
Tā ka Emīlij, visticamāk, arī pēc pāris gadiem nekas nemainīsies. Ja nu vienīgi kastes sāks traucēt... 

[Spārka]

Manas grāmatas gaida pārvākšanos no diviem dzīvokļiem uz māju. Laikam drusku snobiski, bet man patīk, kā grāmatplaukti izskatās interjerā.
Ko sirds ir atļāvusi, esmu jau makulatūrā atdevusi.

[Nāra]

Bet ko citu ieteikt? Protams, izmest vai makulatūrā. Gramatplauktus vajag, tas tiesa un vnm būs gramatas, ko neizmetīsi. Bibliotēkām un visādiem namiem nevajag tās grāmatas. Esmu diezgan plauktus patīrījusi. Vēl esmu par nieka naudu fb pārdevusi, bet tur gan jaunās grāmatas, ne padomju laika.
Jāmaina domāšana, ka svēta lieta un jāšķiras. Papīrs vien ir.

[Luīze]

Tā kā vasarā plānojam remontdarbus, kas ietver grāmatskapju pārvietošanu, vajadzēs izšķirot grāmatas - ko paturēt, ko ne. Dažas stiepšu grāmatu izstādē uz grāmatu maiņas galdu, ejošākas piedāvāšu ibook.lv.

[nakata kngs]

Pievienojos Emīlijai....arī pārdomas...Kad cilvēks iegādājas grāmatu - tad ir pārliecināts, ka tā ir vērtība...vērtību skala dzīves laikā mainās...saprotu, ka mana lielākā vērtība ir personīgā brīvība, bet mājas bibliotēka ir kā klasikā "koferis bez roktura" - pamest žēl, bet stiept līdzi grūti!   
Man ir žēl daudzas grāmatas vēl šodien, kuras bija manas, bet dzīves laikā tika kaut kur pamestas...   
Piemēram - lasu savu mūsdienu favorītu Roberto Bolanjo "2666" un atrodu sižeta līniju no "Andromedas miglāja", kur Bolanjo samainījis vietām autora vārdu (Ivans Jefremovs - Jefims Ivanovs), raksta par rakstnieka būtības pamatojumu....velns, bija vēlme uzreiz paķert to "Andromedas miglāju" (1961.), bet - čau, attā utt...grāmata bija pamesta pie vecākiem, sākot patstāvīgu dzīvi, un zudusi uz visiem laikiem....laikam jau nokļuva makulatūrā...

[Luīze]

Es sen jau grāmatas nepērku un arī negribu, ka man tādas dāvina, bet tāpat jau dāvina...

Vienreiz savā filiālbibliotēkā skatos - sakrautas grāmatu kaudzes. Prasu, kāpēc. Bibliotekāre saka, ka esot atlasītas grāmatas, kas nav bijušas pieprasītas pēdējo 3 gadu laikā, vedīšot uz repozitārija noliktavu. Diemžēl filiālē plaukti nav bezizmēra, bet katru mēnesi nāk klāt aizvien jaunas grāmatas.

[Nāra]

Nu nez vai, ka iegādājas grāmatu kà vērtību, ka raksta Nakats. Padomju laikā visi pirka visas grāmatas , ko dabūja, tāpēc ir pilnīgi vienàdas grāmatas, kad kkur aizej ciemos. Ta ari ir tā bagāža, ko visi velk no padomijas līdzi.
Es grāmatas pērku mirkļa iespaidā, bet ļoti reti - kad nav ko lasīt un ir lieka nauda. Un tad izlasu un mēģinu tikt vaļā, nelasīšu jau otreiz.

[magda]

Šitā sāpe izsāpēta... kad vecāki nomira, 2 sekcijas ar grāmatām atdevu makulatūrai. Atstāju tikai pērļupērles. Pārvācoties uz māju,arī taisīju lielu revīziju. Pārāk labi zinu bibliotēku fondu krājumus, tādēļ ar savējām pat neuzbāzos. Pa tumsu izliku pie misenēm, saliktas kartona kastēs. Pāris dienu laikā- nevienas! Tagad sev jaunas grāmatas esmu noliegusi pirkt,jo ir jādomā kas paliek aiz tevis. Bibliotēkā ir labu labais piedāvājums. Un beidzot jāsāk lasīt e-formātā )))  Mazbērnam grāmatas vecāki pērk paši.

[tuk]

Nu nez vai, ka iegādājas grāmatu kà vērtību, ka raksta Nakats.

Ja domā kā materiālu vērtību, tad protams, nē... Nakata kngs gan jau domāja ko citu.
Manā bibliotēkā arī palikušas vien tās grāmatas, kuras uzskatu par vērtību.
Lielo tīrīšanu laikā mēdz notikt arī vērtību pārvērtēšana, laika gaitā mainos es un
mainās arī manas vērtības. Ir gan arī “zelta fonds“ kurš nemainās.
Nezinu pat vai vēl pārlasīšu, bet patīk apziņa, ka tās tepat vien ir, ja nu kas...

[reno]

Bibliotekas ļoti labprāt pieņem tās grāmatas, kas ir "obligātā literatūra"

[dip]

Pēc mammas aiziešanas palika grāmatas. Izmest tās nespēju. Taisīju sarakstu. Daļu atdevu, daļu par mazām naudām pārdevu (galvenokārt, kopotos rakstus). Daļu atdevu bibliotēkām (bet tur ņēma dažas). Daļu (daudz) aiznesu uz Otro elpu. Dažas paņēmu sev. Dažas aiznesu uz darbu (bija mums tur grāmatu galds - ņem, kas grib). Daļu aizvedu uz dārza māju. Tagad vēl stāv divas pakas - kasu pakausi un domāju, ko ar tām).

Es grāmatas ņemu bibliotēkā. Un, ja kāda man šķiet izcila, nopērku. Un uzskatu to par bagātību:)
Pirmais, ko pētu, aizejot ciemos - grāmatu plaukts:)

[...(cita)]

Man pret bibliotēkas grāmatām ir viens iebildums. Ja kaut ko ņemu, pamatīgi apostu - vai tā nav pirms manis pabijusi smēķētāja rokās... Ja ir, vienkārši neņemu, jo zinu, ka tās smakas dēļ tāpat nevarēšu palasīt...

[Nāra]

Jā, tas ir mīnuss, vnm jānomazgā rokas. Bet jauniepirktās grāmatas tādas vēl nav.  Mans vìrs nekad nelasa biblenes grāmatas, bet pērk. Diemžēl es nelasu tādas grāmatas kā viņš...
Es arī esmu grāmatplauktu pētītāja