Lidlā mikroskopiskās kases ir IMHO baisas – ja lielāka iepirkšanās, tur nepietiek vietas pat viena cilvēka pirkumiem. Kamēr iepriekšējais kravājas, kasieris lēnām skatās griestos, slauka kaut ko... gaida, kamēr iepriekšējais aizies, pirms sākt skenēt nākamajam pircējam, ja vien tam nav viena burciņa uz lentes.
Te nu man jāpieslienas pašapkalpošanās kasu cienītājiem. Man arī nepatīk, ka, lai kā es cenšos salikt "pareizā" secībā, sākot ar smagāko, kas būs jāliek maisa apakšā, tik un tā aiz kases viss sabrauc čupā, jākravājas, lai neuzliktu konservus maizei pa virsu. Besī, ka visādas puskūkas regulāri apmet ar dibenu uz augšu, lai noskenētu. Svītru kods ir sānā, var arī neapgāzt, bet ne, tā, laikam, ātrāk. Sviesta rozes tā īsti neatļaujas, bet visādas ruletes regulāri apdauza. Skenētajiem pirkumiem tik un tā jāseko līdzi, citādi "mēs nepaspējām plauktā cenu nomainīt" iet uz urrā.
Protams, pašapkalpošanās kasēs savas problēmas, sākot ar saņurcītiem svītrkodiem un beidzot ar vecuma pārbaudi, lai nopirktu brīnumsvecītes. "Topā" pašapkalpošanās kasēs nestrādā pēdējās dienas atlaide, tik un tā jāgaida kasiere (tā pati vienīgā, kam jau pie lentes rinda stāv). Bet man kā introvertam pašapkalpošanās kases ir miera osta. Un bez rindas.