Tāds dzīvē ir sastapts, bet tas bija vairāk klīnisks gadījums. Varbūt šis arī?
Ir pasūtīta projekta BK daļa.
Sākumā viss normāli, kaut ko uztaisa, un tad viss sāk buksēt. Nelaime tā, ka dzīvajā nesatieku, visa komunikācija elektroniski un pa telefonu. [/font]
Solījumi -tūlīt būs , piektdienas vakarā, nē, pirmdien. Tad vispār neceļ telefonu, tad burvīgi aizbildinājumi -dzimst dēls, tad dēls jāmidzina, tad atkal klusums.Pie tam tur tiešām nieks vien atlicis. Kā cilvēkam nervi tur to melošanu un locīšanos?
Uzrāvos tādēļ, ka vienu projektu bija uztaisījis normāli, un pārliecinoši apsolīja arī šo.
Pirmajā pieredzē bija tā, ka cilvis meloja tik pārliecinoši,ka pats sāka tam ticēt
Eh, pažēlojos, bet situācija stulbumstulba