Nu bet ko darīt, mēs esam divatā...
Jā,vainīga. Vajadzēja šefot jau no pirmās dienas, nevis pa labam - kad vajadzēja iekārtot veikalu, es viņu kārtoju,jo viņam bija tusiņš, tas bija 5dienā, es visu piektdienu un sestdienas daļu stumdīju jn bīdīju kastes,pudeles, utt, kamēr jaunais cilvēks ballējās. Pirmdien mēs abi ar šefu viskko darījām, viņš bija palīgā preci vest - par ko man pēc tam pārmeta, ka mēs neesot ņēmuši vērā vajadzīgo brīvdienu ( pats visu dienu klusēja kā partizāns). Un man liekās,ka šajā brīdī man vajadzēja pateikt,ka nē - šī nav tava vieta.