Nja, un visdīvainākais ir tas, ka rohļa pats jūtās brīnišķīgi. Ja pēc laiciņa pasaka, ka jālasās nafig, taisa lielas acis un brīnās, viss taču tik labi bija - varēja brīvi sēdēt un tērgāt, darbs viegls, brīva laika dafiga, a te pēkšņi kāds neapmierināts...Jāpiezīmē, ka brīvs laiks privātajā kantorī mēdz būt reti un pārējā laikā rauj tā, ka zemes pa gaisu to brīvo brīdi atpelnot 100-kārtīgi.