"Mazais princis apsēdās uz akmens un pacēla acis pret debesīm.
– Es gribētu zināt, – viņš teica, – vai zvaigznes tik spoži mirdz tādēļ, lai katrs reiz varētu atrast savējo? Paskaties uz manu planētu. Tā atrodas tieši virs mums … Bet cik tālu!
– Tā ir skaista, – teica čūska. Ko tu še domā darīt?
– Es nevarēju saprasties ar kādu puķi, – atteica mazais princis.
– Ā! – noteica čūska. Un tad viņi apklusa.
– Kur ir cilvēki? – beidzot iejautājās mazais princis. – Šai tuksnesī es jūtos mazliet vientuļš…
– Arī starp cilvēkiem ir vientulīgi, – piebilda čūska. Mazais princis ilgi raudzījās uz čūsku.
– Tu esi jocīgs radījums, – beidzot viņš teica, – tik tieva kā pirksts…
– Bet es esmu daudz spēcīgāka par karaļa pirkstu, -atbildēja čūska.
Mazais princis pasmaidīja.
– Tu nu gan neesi spēcīga… tev pat nav kāju … tu pat nevari ceļot…
– Es varu tevi aizvest tālāk nekā kuģis, – sacīja čūska. Viņa aptinās mazajam princim ap potīti kā zelta sprādze.
– To, kuram pieskaros, es atdodu zemei, no kurienes tas nācis, – viņa vēl piebilda. – Bet tu esi skaidrs, un tu nāc no zvaigznes …" (c)
p.s.paši varat minēt autoru
