Vot šitais ir vienkārši fascinējoši, ka datora bakstītāji nespēj iedomāties, ka visus darbus nedara virtuāli!
Kaut vai viens piemērs - tūrisms stāv? Stāv. Attiecīgi transports nekursē, ļotenes nelido, viesnīcas tukšas, kruīza kuģus griež metāllūžņos, kafejnīcas ciet, ēdinātājiem darba nav, pārtikas piegādātājiem, veļas mazgātājiem, šoferiem, gidiem, apkalpojošajam personālam... Varbūt visiem tiem cilvēkiem pie datoriem pārsēsties savu darbu darīt?! Interjeru nomainīt?!
Tak izberzējiet acis, ofisa planktoni! Kaut ko sajēgt laikam sāksiet saprast tikai tad, kad visi tie bez darba un naudas palikušie cilvēki attiecīgi pārstās pirkt jūsu pakalpojumus, un tā pa ķēdīti.
Tu domā, ka visa pasaule sadevās rokās, lai nolikvidētu tūrismu?
Man, piemēram, ar ofisa darbu nav nekāda sakara. Darbojos 2 sfērās - viena nosprāga un praktiski vairs neeksistē, otra vēl pulsē un ja nepieciešams ir īstenojama attālināti. Tomēr neviens no mums nesēž uz celma mežā un neraud, nevaino valdību un negatavo folijas cepurītes. Firma pielāgojas esošajai situācijai un gatavo tai pielāgotus produktus. Ir cilvēki, kas atraduši darbu citur vai apgūst ko jaunu.
Restorāni, viesnīcas, pārvadājumi u.t.t. vienmēr ir bijis riskants bizness - ir bijuši gan ziedu laiki, gan izdzīvošanas laiki, gan pilnīgs "lokdauns". Ko nu? Visus vainot? Grūtie laiki ir jāpārvar. Bizness vienmēr ir risks. Ja nevar pielāgoties, tad bizness nav īstā vieta.
Tieši tāpat visi skatuves mākslinieki - varēja kliegt un brēkt, varēja rīkoties. Daži sāka dzert, citi rīkoja online koncertus - katrs izvēlas pats!