0 lietotājiem un 1 viesis lasa šo tēmu.
Bobi, izlasi vēlreiz SPKC ziņojumu -"Pēdējo 24h laikā veikti 7857 COVID-19 izmeklējumi, reģistrēti 442 jauni inficēšanās gadījumi, 5 personas mirušas (viena persona vecuma grupā no 30 līdz 35, viena no 50 līdz 55, viena no 70 līdz 75, divas grupā no 80 līdz 90). Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 5,6 %." (c) Pamanīji vārdu jauni?
Nu ja... un vēl,- 1. ja inficējas atkārtoti, un tādi gadījumi ir. Vai tos pieskaita klāt kopējam skaitam vēl reizi? 2. un ja pirmdienas statistikai uzrāda datus jau ap deviņiem vakarā. Bet diena taču nav beigusies. Un spriežot pēc cipariem tie ir svētdienas dati. Bet virsrakstā ir pirmdienas datums.
Es par to arī domāju. Kur viņiem parādās faktors, ka cilvēks ir nācis no jauna vai atkārtoti? Apstrādi veic vairākas laboratorijas, kurš veic kopsavilkumu? Kā SPKC uzzina, kas ir kas? Laboratorijai pofig, tas nav laboratorijas uzdevums..
oficiāla pārbaudīta atkātota inficēšanās esot pāris gadījumu visā pasaulē -tā vismaz kaut kur lasīju
Analīzes tak nav anonīmas, kad ievada sistēmā, tad tā pati tak atrod- kurš pirmo reizi, kurš atkārtoti....nu, par šo datora spēju es nešaubos...
Kurš ko ievada? Pieņem cilvēku laboratorijas speciālisti. Apliecina personas datu un piešķir analizējamā parauga numuru. Failu sagatavoja jau pirms tam, pieņemot zvana pieteikumu. Tālāk laboratorija - apstrādā kaudzi paraugu, pretī numuram sabāž rezultātu, nosūta analizējamai personai un SPKC. Kurš, kad fiksē, ka persona nāk uz atveseļošanās pārbaudi? Baidos, ka NEKURŠ
Pat nepūlos domāt par mums pasniegtās statistikas patiesumu. Kā minimums tendencioza - iebaidīšanas virzienā - tā noteikti ir. Kāds brīnums, ka būtu arī sačakarēta. Kāda tam vairs nozīme, ja sen vairs nevienam vārdam neticu.