Esmu nonākusi utošanās strupceļā.
Ziemas sākumā šķiroju vīra džemperus. Sazin kāda ute man iekoda, ka iedomājos tos sagriezt kvadrātos un sašūt gultas pārklāju. Kādas 3 vai 4 strēmeles no kvadrātiem sašujot, sapratu, ka man nemaz nav tik daudz to džemperu, lai sanāktu normāla izmēra sega.
Stulbumam neatkāpjoties, sagaidu, kad piemājas humpalās "viss par 1 eur" un piepērku (!!) klāt, pēc krāsas un faktūras atbilstīgus.
Tajā brīdī man sāk jau apnikt tā kvadrātiņu griešana un šūšana. Piedevām saprotu, ka
Man Tāds Pārklājs Nemaz Nav Vajadzīgs!
Man taču tādi nepatīk pēc būtības. Nākošais solis būtu sākt kvadrātiņus tamborēt

.
Tagad ir dilemma. Tādu, kā stāv, pusšūtu, laist miskastē. Vai tomēr kaut kā pabeigt, cerot, ka riebums pāries. Daudz nav palicis, bet vēl jau apakšpuse jāsagudro. Atdot arī nav, kam. Ja nu vienīgi Sarkanajā krustā