nu moins... es ir tas sievišķis, kuram zelts neizraisa nekādas emocijas. Jaunībā vēl kaut kādi sudraba vājuma brīži bija, bet ja runā par smukumu, tad es vairāk uz akmeņiem un kristāliem tendēts eksemplārs. Ne jau tā, ka man tā rotāšanās nav pie sirds, vienkārši nepatīk tā konveijera prece. Nē, nu ir redzēti kādi autoru darbi, kad elpa aizraujas. Bet tiem jau ir bijuši citi īpašnieki.
Protams, ka es nevarēju paredzēt, ka man reiz būs mieža grauds, lai tai sakarā varētu kaut ko no zelta... Kaut gan liekas, kaut kādus auskarus Spānijas Seviljā nopirku. Un kaut gan šamie dievojās ka no zelta, bet es 100% biju pārliecināta, ka muld.
Tējas man visādas ir... varbūt vismaz iekaisumu noņems... ;o)