Es ar nelāgām aizdomām "krājumus" ievācu jau pirms vispārējās ažiotāžas. Better safe than sorry. Pirmkārt, man veikals nav aiz stūra, jābrauc speciāli, otrkārt, man ļoti patīk, ka es varu paņemt no plaukta nākamo miltu paku, zobu birsti vai trauku švammi, neskrienot uz veikalu, kad kaut kas beidzas. Man krājumi vispār ir dabiska stadija - nepatīk veikali un cilvēku burzma.
Bet pa pavasari/vasaru, kad bija jābaro arī pārītis rijīgu gandrīz-pusaudžu (skolas laikā - tikai vakariņas), praktiski viss ir nolietojies. Stāv konservētās pupiņas (bet tās man vienmēr stāv), sausais raugs, tas arī viss. Ā, medus burka pusizēsta, veļas mazgājamais līdzeklis puslietots. Pārējais viss ir normas robežās, neēdamu kur-lai-tagad-liek-to-sapirkto griķu paku nav. Pārtikas veikalā sāku rādīties vasaras vidū - pēc dažām specifiskām lietām.
Ja man būtu instalēts draiveris "ko-par-mani-padomās", un tāpēc es kaunētos ieviest savus klasiskos krājumus, tad gan justos draņķīgi.