nerakstītie likumi, principi

[dip]

Prātā pavīdēja jautājums - kādi ir tie nerakstītie likumi, kurus nedrīks pārkāpt? Kurus nevajadzētu pārkāpt? Un kurus tad es nepārkāpju. Katram, visticamāk, ir savi.
Ātrumā pat nespēju sev atbildēt, jo tie var būt niecīgi likumiņi un lielie, kosmiskie.

Tos var nosaukt arī par principiem (?)

Kādam tas varētu būt - nekad neaizdot naudu. Neaizņemties. Neņemt neko uz kredīta. Sagriezt ārā metamās drēbes. Nenēsāt sarkanu apakšveļu.

Hm, kādi tad ir tie mani principi? Ko es nekad, nekad?

Kādi ir jūsējie? Varbūt es māšu ar galvu un teikšu - o!

[tuk]

Kāpēc jāgriež drēbes???

[Emīlija]

Oi.

Pāršķiroju prātā, bet neatradu neko par 100%...

[dip]

Kāpēc jāgriež drēbes???

Zinu, ka cilvēki tā dara. Lai cits nevalkātu viņa apģērbu.

[dip]

Atcerējos vienu savu principu - nekad, nekad neēst no slimnīcas ņemtu ēdienu, Piemēram, kāds ir slimnīcā un iedod tīklu ar apelsīniem.  Paņemu un izmetu.

[Trix]

Padomāju, padomāju un sapratu, ka man nav tādu likumu, ko nevarētu pārkāpt, ja situācija ir tāda, ka turēties pie sava sagādā lielākas problēmas. Vienīgais, neko nenesu mājās no kapiem. Bet droši vien, ja kapos atrastu čemodānu ar miljonu, atnestu gan.
Īstenībā ne par ko nevaru būt 100% pārliecība, ka nedarīšu principā. Varbūt vienīgi, ka nekad nesmēķēšu. Bet arī tad - ja no tā, vai sapīpēšu ar kādu bandītu konkrētā situācijā, būs atkarīga mana vai sīču dzīvība, smēķēšu, ka kūp.

Bet pārējais...

Nu nemetu zemē atkritumus; ja nokrīt papīrītis, paceļu, ja nav misenes tuvumā, lieku somā. Bet bez sirdsapziņas pārmetumiem norakšu mežā vecus pelnus ar zemi un sarūsējušām naglām, ko atšķirot nav iespējams, bet atkritumu apsaimniekotājs neņem - tāpat ar laiku sarūsēs pavisam. Vai norakšu zem mašīnas stāvvietas briesmīgi indīgo šīferi, jo par to dažu lokšņu nodošanu ir nesamērīgi lieli izdevumi.
Nu neņemšu es svešu mantu. Bet ja tā "svešā" manta ir mans pirms pāris gadiem nozagtais īpašums, paņemšu gan. Un pie astes "labticīgā ieguvēja"problēmas.

Normālam cilvēkam jau tie paši parastie morāles likumi ir rīcības pamatā, bet apgalvot, ka nekad neko nepārkāps, IMHO, ir kaut kā... naivi, vai? Pilnīgi iespējams, ka situācijā, kad jāglābj bērni no reāla apdraudējuma, - piemēram, ja kāds nakts vidū ielauzīsies mājās un konkrēti uzbruks, es viņu varu arī nogalināt, ja neredzēšu citu veidu, kā novērst briesmas. Bet normālā ikdienā nogalināt varu tikai odus, zemesvēžus un zivis pārtikai.

Ā, nekad nevedīšu iedzērušu kaimiņu uz veikalu pēc nākamās devas. Tas nu ir principā un cieti. Ja viņam vajag pie ārsta - aizvedīšu, ja kāda cita patiešām neatliekama vajadzība - aizvedīšu. Bet pēc šmigas - nekad.

Par visu pārējo - never say "never".

[Emīlija]

Ā nu jā.

No kapu teritorijas neko neņemt - lai tur vai ananāsi žogmalē augtu... Ne puķītes, ne zemenītes, neko.


P.S. izlasīju Trix pārdomas par to miljonu... nu jaaaa...

[dip]

Tas, ka mēs esam spējīgi uz gandrīz visu, ir skaidrs. Arī no slimnīcas nestos apelsīnus apēdīšu, nevis miršu badā.

Nu re, pamazām sāk izgaismoties arī mani principi. No kapiem neko.

[Trix]

Nu re, pamazām sāk izgaismoties arī mani principi. No kapiem neko.

Miljonu arī ne? Reālu naudu, kad pašai nepietiek ikdienai - tā arī atstātu un teiktu bērniem, ka šodien atkal pliki kartupeļi vienreiz dienā pie svecītes gaismiņas, bet miljonu no kapiem atnest man principi neļāva?

Nu nez. Puķītes un akmentiņus es arī nenestu. Ja man naudas būtu pietiekami, varbūt nepaņemtu. Bet ja nav nekā un ir paņeemama nauda, tikai ir aizspriedumi pret kapiem?

[dip]

Trix, redzi, es pat neapsvēru domu par miljonu. Kur ta nu man miljons

Pieļauju, ka es pārkāptu visus principus noteiktās situācijās. Mana doma laikam bija par ikdienas, ne ekstrēmam situācijam.

Kapos miljons. Man. Tā pēkšņi. Iezīmēta nauda. Videonovērošana/izsekošana. Bandītu razborkas. Es bailīga. Un ne visai gudra.

[tuk]

Man kapos nosperts tēva darinātais kaplītis   uzsvars uz tēva darinātais. Vot narod...

[Samotrākes Nīke]

Zināma publika kapos sper visu, kas nav gluži ar piekaramo atslēgu pieslēgts. Ieskaitot kapu apmales. Mēs ar māsu negribējām iniciāļus uz visām apmalēm gravēt, likās, tā tāda krievu tradīcija, bet sievišķis, kas noformēja pasūtījumu, dikti uzstāja, un beigās atklāja savas uzstājības patieso iemeslu - neapzīmētās granīta apmales zogot tā ka nemetās. Un lai nokalst rokas tam nelietim, kurš paņēma to smuko tulpju pušķi, ko biju aizvedusi mammītei. Nākamreiz atbraucu, skatos - tukša burka stāv, ūdens skaidrs un dzidrs, tātad uzreiz savāktas.  Bet aizlauzt tām puķēm galvas man arī roka neceļas, kaut zinu, ka citi tā darot.   

[olgucis]

Vienīgais man nerakstītais likums - neņemu kredītus. Nu tas ir vienkārši- ja kas patīk, bet nevaru atļauties, tātad vēl neesmu tam nopelnījusi. Viss pārējais notiek automātiski, viss kas aiznests uz kapiem, tur arī paliek; nevienu nemācu dzīvot; nekautrējos jautāt. Vēl bija kādreiz, ka nekad nesaku "ne", un neatsakos pat no sīkiem darbiņiem, - bet šos divus pēdējā laikā piebremzēju.

[reno]

Slimnīcā nokaltušo roku nodaļa

Neko no kapiem un neņemu kredītus. Ak nē, telefons gan  iet ar kredītmaksājumu. Tā ir ar tiem principiem. Miljonu savāktu. Briljanta gredzenu gan nē

[mellene88]

aij, superīga tēma. varētu izvirst ar spriedeļojumiem.. bet no rīta ir grūti savākt pat elementāru teikumu kur nu vēl spriedeļojumu 

skatoties uz sevi..varu teikt, ka atbildes varētu būt dikti atšķirīgas no vecumposma, kurējā šo jautājumu uzdod.šodienas atbilde varētu būt cita nekā pirms 20it un 30it gadiem.

šodien droši un ar galvošanu varu teikt- man nav principu  , līdz šim bija ilgi jāiet. Pirms 20-30 gadiem, man šķiet, ka man principi vien bija   

Palsījos jūs un ātrumā galvā pazibēja, ka daudzi šie tjip nerakstītie likumi saslēdzas ar ticību,māņticību un ticējumiem..- ja darīsi šā,tad būs tā.  Un pareiz jau vien ir tie ticējumi jau ir domati tam lai ticētu un pasargātu kaut vai pašus nesaprātīgos no nevēlamām darbībām.

es savā galvā esmu nosvītrojusi visus vispārejos ticējumus, bet bieži pieķeru sevi ,ka izdomāju savus ..un ja tie ir mani, tad tie tiešām reāli darbojas (uz mani) 

Kapu tēma...nuuu..kaplīši grābeklīši un citas saimnieciskas lietiņas mēdz klejot pakapiem... aizņemas viens, tad otrs..aizmirst no kura aizņēmies noliek citur ...tas normāli... nav ko taisīt drāmu..var pastaigāt un palūrēt..bieži vien guļ aiz cita koka un nejau aiz ļauna prāta.
 neko nenest...ļoti noderīgs likums. bet atceramies, viss ir galvā...pirms kkādiem 20+ gadiem strādaju par apzaļumotāju ..un man bija liela vara ko un kā darīt ar visu kas aug un plešas.sadomāju ,ka vajag tīrīt kapiem pieguļošo teritoriju...likāmies iekšā ar bariņu nozīmēto bezdarbnieku
tur ne tikai čemodānu ar naudu varēja atrast
īsti gan mājās neko nenesu, bet no mēsliem izvilku daudz ko interesantu..salikām smuki gar malu ,izveidojam gandrīz vai izstādi... izzāģēto malku strādnieki aizveda mājās utml. tas vienkārši saucas -domā līdzi....ar šodienas prātu iedziļinātos vairāk ,gan jau ka tur bija pietiekami vēstures artefakti utml...bet nu neko neiznīcinājām ..izvilkām , norausām zemi...atstutējām pret koku utml...
tās kapu darbības ir tik svarīgas cik paši tam piedodam svarīgumu. Latvijā kapi ir mežos... nu kapēc lai neēstu meža zemenes,kas aug mežā/kapos. ne viņas kādam pieder ne special tiek apsargātas. cita lieta savākt cepumiņus no kāda aizgājēja kapa...no otras puses nu nahren viņam tos cepuminus,ja piemeram lapsas bērnam tas ir svarīgāk ???
nu tākkā..
bet nujā, tā kapsētu tēma , es vēl šad tad sapņos redzu, kā darbojos un kko veidoju savās kapsētās un vēl man ir galvā projekts par tādu kapsētu kādas nav Latvijā , bet nu es īsti nezinu kuram būtu interese ieguldīties kapu projektā. un mans ast neļauj iet un kādam kko skaidrot, klārēt,parliecināt..tad nu, vai nu paliks projekts tikai manā galvā ,vai arī cerams ideja kkur gaisā virmos(cenšos palaist gaisā) kamēr noķers kāds cits un realizēs

p.s tomēr aizmuldējos