To jau nemaz nevar tā salīdzināt, kaut gan vēl dažas nedēļas atpakaļ mammai teicu - atceries, kādi klāti galdi mums bija! Tagad tādus vairs neklājam.
Manā dzīvē mainījies gandrīz viss, jo mainījies piejamo produktu klāsts un iespējas.
Sāksim jau ar to, ka pirms 30 gadiem nemaz negatavoju - ja nu atnākot no skolas uzcepu kādu olu, desas šķēli vai baltmaizi mērcētu pienā un apviļātu cukurā.
Tagad man ne desas, ne baltmaizes, ne cukura nemaz nav.
Toreiz desu grieza arī svētku galdam, tagad īsti nespēju to iedomāties, ja vien tā nav kāda īpaša cietžāvētā, bet arī tad, labāk izvēlētos pršuto vai ko līdzīgu.
Toreiz bija arī zivju desa (man garšoja), bet kurš gan to vairs atceras.
Sieru izvēle bija nabadzīga - nekāda. Atceros, ka mani sajūsmināja tie plastmasas cipariņi, ko no siera varējām knibināt.
Sautējums tad un tagad - divas dažādas galaktikas. Toreiz - kartupelis, kāposts, kālis un "tušonka" (tūristu brokastis), tagad kartupelis var arī nebūt. Visticamāk pievienošu - kabaci, papriku, ziedkāpostu u.t.t.
Toreiz - cepumu, biezpiena torte ar marmelādi .... mmmmmm.... tik gardi! Vai starp vafeļu plāksnēm iesmērēts iesala ekstrakts - kārtu kārtās. Un našķis numur viens - kukurūzas un īrisa desa. Tagad ne tāda kukurūza, ne tāds īriss.
Protams, ir lietas, kas man tradicionālas vēl mūsdienās - štovēti kāposti, zirņi ar speķi un rosols Ziemassvētkos. Protams, viss citos apjomos. Vairs nav "lielā mutes"bļoda ar rosolu.
Ziedkāposti, cukini, baklažāni, paprika, dažādas garšvielas u.t.t. ir ienākušas manā virtuvē. Tad par to pat īsti nesapņoju, jo nezināju.
Ar zivīm bija labāk - nezināju doradu, bet reņģes un lucīšus varēja saēsties uz urrāāāā!