Citrons ūdenī ir forši 
Pirms dažiem gadiem korporatīvajā pasākumā uz galda stāvēja krūkas ar atsvaidzinošu dzeramo - ūdeni, kurā brīvi peldēja svaigā gurķa šķēlītes. 
Tas tak normāli! Gurķu, piparmētru, citronu vai apelsīnu ūdens. Zapts- vai sīrupūdeņi nekad nav bijuši cieņā. Uz svētkiem kādreiz vārīja dzērveņu limonādi - skaisti glāzēs izskatījās. Parasti, viesību galdu klājot, salējām jau glāzēs, galds tāds košs un svētku noskaņā izskatījās.
Bet par sākumtēmu. Tad vēl pati negatavoju. Viens no bērnības gardumiem, eļļā ceptie frī laikam uz neatgriešanos aizgājuši, tikpat garšīgi ir vienkārši 2 karotēs eļļas apviļāti un cepeškrāsnī izcepti kartupeļi.
Tagad noteikti mazāk krējuma patērējas. Miltu mērces gan tad, gan tagad ir fui. Priecājos, ka nu ir daudz dažādu garšvielu, izvēles iespēju. Joprojām patīk "nesamuhļītas" garšas, man nevajag samarinētus burkānus, kas ar šīm vai tām garšvielām garšo pēc laša. Labāk ēdu lasi, kas mūsdienās ir gana pieejams.
Garšas sajūtas mainās. Veco laika stila ogu kompotus negribu, un tie arī vairs negaršo, ābolu kompots tik, cik ābolmaizēm bezābolu gados, bet arī nav jau liela vajadzība, Latvijas āboli ir nopērkami - par laimi, bezābolu laiks nav visā Latvijā vienlaicīgi. Saldētava tagad pilna ar visādiem vasaras un rudens labumiem - ogām, dārzeņiem. Krietni feināk par kompotiem!
Piena zupas laikam tiešām vairs nevāra, tolaik man sakarīgākā likās piena zupa ar jaunajiem dārzeņiem un ķilavmaizes klāt. Ķilavmaizes joprojām garšo, laiku pa laikam sataisu, ideāls groziņvakara ēdiens, kas nekad nav palicis pāri. Piena zupa tagad? Oi nē, paldies... Bet ir visādi sieri un biezpiens, kādu vajag 0,5%, 5% vai 9%, garšo joprojām un ēdu.
Putras ēdu tad un ēdu tagad. Dārzeņu daļa uz šķīvja arī noteikti ir palielinājusies, pie tam jaunos sagatavošanas veidos - kādreiz tak ķirbi cepeškrāsnī necepa. Utt.
