mans sīkais pirms kkādiem diviem gadiem teica- mam man bail no tīneidžer gadiem. Prasu,-kāpec bail?
nu ,tad es vairs nebūšu tik labs un paklausīgs kā tagad.
UN tieši vakar ,es viņam šo atgādināju.. vai atceras, ka to runājām

ka laikam, tas brīdis ir pienācis
novienojāmies, ka tagad jāgaida ,kad tas pāries

un es pat i negrasos regulēt ,kā viņš runā ... man svarīgas ir viņa vērtības , nevis kaadā vārdā viņš nosauc izlijušu pienu vai atsistu īkšķi.
kad viņš tur savā istabā strīmingo un ko nu tur dara ..nekad neesmu dzirdējusi lamāšanos vai lamu vardus...un ar to man pietiek...bet es skaidri zinu ka viņš zinās kā nolamāties trijās valodās,ja vajadzēs.
tagad rakstu..un ienāca prātā...atkal saruna no šīs nedēļas.

sīkais kko man stāsta un lieto kkādu angļu vārdu ko pat tagad vairs neatceros bet kas izklausījās pēc-
mīsz..nu karoč jau aizmirsu..Prasu - kas tas ..šams skaidro, bet nu ..man laikam vienalga, jo nav mana tēma.
es tik nosaku , nu latviski piesargies ar šito- mīzss

loisks jautājums -kāpēc?nu bļin, dabūju skaidrot visu teoriju par vārdu mīzt..kur lieto,kā lieto, kāpēc lieto.
vakarā uzbļauju vecim, nu jopcik kāpēc man bērnam jamāca puiku lietas..a sīkais no otras istabas- nemīz tēt !