Mana grēksūdze kā protestantam...
1985.gads.
Sākusies Gorbačova perestroika un alkohola apkarošana.
Es organizēju festivālu Doles salā ar absolūti vājprātīgām mūzikas brigādēm...
Viss ir saskaņots pašvaldībā, partkomā, profkomā utt...ir perestroika!
Pļavā ir ap 500 jauniešu, protams, ka alko iespaidā un klausās tur metālu, kurš nav izdzīvojis līdz mūsdienām.
Nakšņošana teltīs.
No rīta viens jauns puisis ir miris. Vēmis un aizrijies savos vēmekļos...
Ok, neviens mani toreiz nevainoja, tas nekādi neietekmēja manu tālāko karjeru, taču tagad mani šad tad moka sirdsapziņa....nu, pasākumā netika kontrolēta alko lietošana....visi mēs tajā laikā bijām pret šo alko aizliegumu - lamājām un kritizējām kā vien pratām ...taču kā organizatoram man bija pienākumi...škiet pat biju parakstījis dokumentus, ka alko pasākumā ir aizliegts un netiks lietots... taču nekas netika kontrolēts un viss bija atļauts...
Man nekas netika pārmests, pats jaunais puisis vainīgs, ka lietojis pār mēru ...
Taču tagad pēc 35+ gadiem es saprotu, ka tā bija mana atbildība...ja būtu stingri kontrolēts un neadekvāti dzērāji par sodu izraidīti un nodoti milicijai, tad kopējais dzeršanas līmenis būtu bijis mazāks...varbūt puisis būtu palicis dzīvs...jā, es arī pats toreiz dzēru ...nu, lūk, tas ir mans skelets skapī...
Šis stāsts par to....par varas lēmumiem no augšas un protestiem uz tiem no apakšas un kas kā var beigties...