Bet īstenībā ļoti daudz vārdu latviešu valodā saviesās no vācu valodas pirms gadiem 100-200 plus mīnus tramvaja pietura. Puikām tagad vācene skolā, vismaz katram piektajam es varu pievilkt latviešu vārdu, daudzus gan tikai kā žargonismus un vecvārdus, bet ir nudien daudz. Pamazām mainās, bet vēl mana bērnība bija ar šircēm, ķēķiem, špacierēšanu un daudz ko citu pazīstama.
Tas pats arī ar krievu valodu.
Tur pat ne tik daudz aizpēdējie 50 gadi, kas deva saīsinājumus un salikteņus, (tas pats kolhozs), cik jau vēsturiski ir daudz pārsteidzošu līdzību:
мясо - miesa
голова - galva
плечо - plecs
огонь - uguns
govs - корова, bet liellopu (govs) gaļa - говядина
grāmata – грамота
Vispār nenormāli interesanti, ja tā iedziļinās. Turklāt mani pārsteidz tieši ļoti seni vārdi (ķermeņa daļu apzīmējumiem, man šķiet, būtu jābūt no valodas pirmsākumiem, nevis ievazātiem līdz ar atbilstošo ārzemju iekārtu).
Starp citu - ar tibeteikām staigā Tibetā?
Vēl no saīsinājumiem ir NZ - šim es nezinu precīzu krievisko versiju. Tipa неприкосновенные запасы.
Zapaska joprojām daudzām mašīnām braukā bagažniekā. Turpat citiem ir dokatka - tas rudimentārais riteņa izdzimums, ar ko var, maksimums, докатиться līdz servisam.
Trubas tiek bieži lietotas cauruļu vietā. Bet trubu skrūvēšanai ir rorene jeb roratslēga (no vācu).
