Aizdomājos par to, kas mūs aizvaino. Un kāpēc. Laikam jau katram ir vājie punkti, uz kuriem uzspiežot, tiek izjustas sāpes, atveras vecās rētas, varbūt pagātnes monstri ķiķina.
Atzīšos, es arī esmu šeit jutusies pāris reizes kā pļauku saņēmusi. Pie tam - 100% zinu, ka tas nebija domāts tīši. Vienkārši tāds teksts kādam uzrakstījās.
Savus vājos punktus zinu. Bet pieļauju, ka ir vēl kādi, par kuriem nav ne jausmas.
Vārds bļeģ tādā kontekstā kā izskanēja, manī izraisītu smieklus. Tātad nav vājais punkts.