Jāsaka kā ir. Pēc nāvējošās un nenormāli bīstamās slimības izslimošanas (vienu dienu sanīkums, divas dienas neliela temperatūra un mazliet krekšķis, trešajā - nekas. Un man ir pietiekami daudz visādu fona problēmu, lai neteiktu, ka es esmu jauna, sprauna un 100% vesela. Bērnam bija tās pašas 3 dienas ar nelielām galvassāpēm un krekšķi, otrs bērns tā arī no mums nesaslima) es principā nespēju nopietni skatīties uz pašreizējiem ierobežojumiem kā uz slimības apkarošanas pasākumu. Tā ir tikai un vienīgi netīra politika.
Par to, ka pirmo gadu bija dažādi ierobežojumi, kamēr nav gana daudz informācijas par vīrusu - OK, kaut kas jau bija arī jēdzīgs, kaut tās pašas maskas sabiedriskās vietās, ja piever acis uz stulbuma izpausmēm; par otrā gada ierobežojumiem - labi, lai būtu, ja jau ieskrējušies, un ir cilvēki, kas slimo pietiekami nopietni; bet pašreizējā kovida varianta apkarošana ir vienkārši smieklīga. Īpaši jau nu obligātā vakcinācija jauniem cilvēkiem. Lai vakcinējas, kas grib, var mēģināt pierunāt seniorus (pieņemsim, ka uzskats par pierunāšanu uz vakcīnu kā neētisku rīcību ir tikai mans viedoklis), bet aizvien stingrāki izgājieni ar sertifikātiem un aizliegumiem ir stulbi un kaitnieciski.
Toties par tiem, kas pūš Pavļuta taurītē un norej visus, kas neslavē vakcināciju, mans viedoklis ir nostiprinājies vēl vairāk.
Vakcinējieties, "sargājiet" sevi, ja jums ir tāds uzskats, bet lieciet mierā pārējos!!!
Man vēl pēdējā dilemma. Vai aizbraukt uz laboratoriju un savu izslimošanas sertifikātu nopirkt par cenu, ka bērns vēl 2+ nedēļas bezjēdzīgi nevarēs apmeklēt skolu. Vai nebraukt un turpināt dzīvot bez sertifikāta kā līdz šim. Šuneļiem disklaimeris. Visi dzīvo pilnīgi izolēti, un bērns nevar nevienu inficēt ar to, kā viņam nav.