Aha, daddy, voice recorderi...
Es palaidu vienu dziesmu, lai tekstu ierecorderē, vajadzēja eksperimentam. Tādus murgus vajag mācēt sacerēt... Arī skaidri izrunāts teksts ir ar jautrībām, pārrakņāju pusduci visādu recorderu. Tur nekāds MI neglābs.
Kā parasti – atrast galvā ir ātrāk nekā gūglē.

[Kā rāda eksperimenti ar tīņiem, kam izstieptie pirkstiņi ātri vien novīta, jo arī gūglē ir jāmāk meklēt, un MI murgus ir jāprot ieraudzīt un izfiltrēt. Mātes smadzene vai nu zina uzreiz, vai gūglē atrod ātrāk nekā pirkstiņu vicinātāji.

] Un uzrakstīt ar roku ir ātrāk nekā sipties pa recorderi un ar MI.
Še:
Kad pārkāpšu pasliest, viņš kā vienmēr šeit un tek Te māna vecā duru sak, atrod mieru pieselēji
Ja nāci, klusi, klusi, šodien neteikšu tev Nevar būtu absolītālai, domāc no pelnītais sods
lr laiks, kad kas tevi tīk un atgriežas viskāk Kas pīst, gam, gam, kas pārstāvienos lr laiks, kad mīlēt, gam, ir īst, kad kas tev izlīst Nu, līdzu, atkārcīt un amgaistus
Tulkojums:
Kad pārkāpšu pār slieksni
Viss kā vienmēr šeit un te
Te mana vecā dūnu sega
Atdod mieru dvēselei
Bet ja nāksi klusi, klusi
Šodien neteikšu tev – nē
Varbūt tu apsolītā laime
Tu mans nopelnītais sods
Ir laiks kad kastaņi krīt, un atgriežas viss
Gan kas bijis, gan kam vēl vārds nav iedots,
Ir laiks gan mīlēt, gan nīst, kad kastaņi plīst
Un lidot kā cīruļam gaisos
(Apvedceļš, protams, ir īstais, ko iegrūst vārdu atpazinējam, aber par ko ne?...)