rotaļas mūsu bērnībā

[fiasko]

Bet parastās spēles vasarā bija, tāpat kā reno, bumba pret sienu dažādos veidos - 10x vienā veidā, 9x - citā, 8x - atkal citādi un tā līdz 1 bez kļūdām. Kas kļūdās, sāk no sākuma, no 10. Tieši tādā pašā veidā lēkšana ar lecamauklu - 10x, 9x..utt. Vēl - Klasītes lēcām.

Bumbu tā pret veikala ķieģeļa sienu mēs arī mētājām! Līdzīgā garā par 10x vienu uzdevumu, 9x ko citu utt.  vēl spēlējām, lecot ar stabu - veikala aizmugurē bija laikam noliktavu ieeja, kas netika izmantota, tāda maza izbūve ar trim pakāpieniem un stabu jumtiņam. Ap to stabu un pakāpieniem bija visādi jāizlēkā, uz vienas kājas, pakāpienus izlaižot utml.
Vēl bija gurķi, arī spēle ar bumbu, kam noteikumus neatceros. Protams, gumijas un klasītes lecām.

Bet to "na balkoņe čai piļi" es tik dažas frāzes atceros, krievu valodu tikai skolā mācījos arī no 1. klases, bet neko daudz vairāk. Manā mazciemā visi pagalma bērni bija latvieši, pantiņus laikam zināja kādas meitenes no jauktajām ģimenēm, bet tādas vien dažas bija.

[Minne]

Ar nazīšiem, bija savādāk. Uz zemes iezīmēja apli. Sadalīja divās daļās. Un tad katrs no spēlētājiem metot nazīti pretinieka teritorijā, varēja no viņa sev nogriezt gabalu sev. Liekas, ka bija 5-6 metieni un uzvarēja tas kuram tās zemes bija vairāk.

Tā bija Zemes dalīšana.

Lielā apļa centrā iezīmējām mazāku apli un lielo apli sadalījām tik sektoros, cik bija spēlētāju.
Tad katrs izvēlējāmies valsti, un ierakstījām savā sektorā. Mazā apļa sektorā ierakstījām galvaspilsētu. Neformāli krutāks skaitījās tas, kas zināja citiem svešu valsti ar vēl teiksmaināku galvaspilsētu, piemēram, Čīle un Santjago (Slikti pieprasīta bija Vācija, tā, kas ar Bonnu, jo padomju bērniem tā nevarēja būt pievilcīga   )
Tālāk - kā olgucis raksta.

[Minne]

Vēl bija gurķi, arī spēle ar bumbu, kam noteikumus neatceros. Protams, gumijas un klasītes lecām.

Gurķus minēju, tā bija iecienīta spēle mūsu pagalmā.

Visi sagāja kopā bariņā, bet vadītājs bariņa centrā meta gaisā bumbu, saukdams kāda spēlētāja vārdu. Kamēr bumba lidoja gaisā, visi centās aizskriet iespējami tālu. Kad vārdā nosauktais bumbu noķēra, viņš sauca - stop! Un tad visiem skrējējiem bija jāapstājas. Tālāk bija, šķiet, divi varianti. Viens, kad bumbas ķērājs izvēlējās vienu "bēgli" un centās uz aci noteikt soļu skaitu līdz viņam. Tad mēroja konkrēto soļu skaitu un no tās vietas bija jātrāpa izvēlētajam spēlētājam ar bumbu. Otrs variants bija 10 soļi un metiens ar bumbu. Ja izvēlētajam cilvēkam trāpīja, nākamajā reizē viņš bija tas, kas met gaisā bumbu. Ja netrāpīja, bumbu meta zaudētājs.

Nezinu, kādēļ spēli sauca par gurķiem (varbūt kādreiz tika mests gurķis   )

[fiasko]

Minne, izklausās, ka mēs vienā pagalmā būtu spēlējušās

[Raimonds1]

Bija tāda spēle, ja nemaldos, ķimpulis.
2 koka sprunguļi, viens kādus 10 cm, otrs ap pusmetru.
Tad nu bija 3 spēles sastāvdaļas - zemīte, kaut kas....., naudiņa.
Zemīte - īsais sprungulis nolikts uz zemes, ar garāko to aizķer un met cik tālu var. Otrs spēlētājs mēģina to noķert. Ja noķer - punkti, ja nenoķer - mēra attālumu ar to garāko springuli.
Kaut kas.... - ar vienu roku īsāko sprunguli pamet gaisā, ar otru - sit pa to, mēģinot aizsist maksimāli tālu.  Otrs spēlētājs mēģina to noķert. Ja noķer - punkti, ja nenoķer - mēra attālumu ar to garāko springuli.
Naudiņa - gan pamet, gan sit to sprunguli ar vienu roku. Skaita punktus.

----------------------
Karē. 5 metamie kauliņi. Raksta tabulu kā zolē. 2 vienādi, 3 vienādi, 4 vienādi, 5 vienādi, 2 plus 2, 2 plus 3, secība 12345 un secība 23456, skaita punktus. Spēlē 2 vai 3 spēlētāji.

[Nāra]

Pilnīgivisas jūsu minētās speles ir spēlētas Vēl atceros spēli Čislo. Vēl More volnujetsja raz, more volnujetsa 2, more volnijetsa 3,na meste....figura zamri. Vēl bija tada spēle, ka vadītajs griež katru spēlētajuaiz rokas cik spēka uz riņķi, tad atlaiž un tas nokrīt. Kad visi nokrituši sastingušās pozās, tad izvēlas nākamo vadītāju- griezēju.
Nez vai latviešiem vispār bija kādas spēles, jo viss notika krieviski. Kā arī tas,ka manā bērnībā kruti skaitījās dzīvot dzīvoklī, pretēji, ka ir tagad.
Biju pilnīga pioniera nometņu fane, braucu katru gadu līdz pat pionieru vecuma beigām. Atceros, pēdējā nometne bija Murjāņos, katram pulcinam bija vasarnīca, turpat blakus Ziedoņa mājai.

[Bobs]

Te jau sanāk Lielā spēļu grāmata

[Amālija]

Tāks. Vai kāds ir pieminějis kis-kis-mjau. Ja atmiņa neviļ. Tur bija jāsauc krāsas. Ja sarkanā, jāiet bućoties. 6.klasě tādi pārdzīvojumi. Bet neatceros, ka bùtu bučojusies. Biju kă Valis.

[Nāra]

Tā jau bij ballīšu, ne pagalma spēle un krāsa nebija jāsauc. Legāls iemesls bučai gan bija

[reno]

Nu jā, es augu pilnīgā latviskā vidē, bērnu bariņš neliels bija vasarā. Ziemā kaimiņu meitene, un sētā mūs nemaz nelaistu. Krievu val tik, cik skolā
Bet kaut kādus krievu tekstus atceros, "morje volnujetsa" bija.
Vienu vienīgo kora nometni atceros kā šausmas
Tā kā mums bija pārsvarā meiteņu kompānija, tad papīrleļļu zīmēšana aizņēma lielu laiku

Apbrīnojamas tās spēles

[fiasko]

Minne tik labi aprakstīja gurķus Taisni vai gribētos izspēlēt, pareizajā noskaņojumā esot.

[Broms]

Lielākā daļa spēļu bija ar velosipēdiem. Pašizdomātas komandu spēles. Tipa kazaki razboiņiki ar velosipediem pa visu mazpilsētas teritoriju.
Vēlāk tas pats ar mopēdiem. Un tad jau močiem

[Mangusts]

Mūslaukos paslēpes par glabiņām saucām

[Mangusts]

Vēl bija Kartupelis un Divi par maz, trīs par daudz.
Un paslēpēm spēlējām divus variantus - vienkārši, kad bija jātatrod (laikam mazāko bērnu dēļ) un paslēpes ar piesišanu.

[Spārka]

Kazakus - razboiņikus mēs saucām par kariņu, jāuzzina bija pretinieka štāba vieta (vai arī vēl parole, neatceros).