Vecāki nekad nav bijuši īpaši saprātīgi vārda došanas ziņā. Personīgi pazīstu 120 kg apmēra Smuidru, Vienmēr štīmungā esošu Skaidrīti. Bērnībā bija rotaļbiedrene Džuljeta, kuru paši vārdadevēji citādi nesauca, kā ''mans Džuls''. Nabaga meiteni spieda uz baletu, kaut formas jau tad bija iespaidīgas. Trakums. Tīrais vecāku terors.
Vo! Nupat iedomājos, kā šitādu stulbumu traktē Stambulas konvencija? (vai kā nu tur to tiesisko regulējumu sauc...)