Ai, ne vienmēr var pasūtīt "vasarā, bet ne tuvumā Jāņiem, derēs arī agrs rudens, bet ne 1. septembrī".
Citreiz tu plāno, plāno, bet tev tik un tā ieķēza avenēs...
Bet tas, ka Jāņu dienās dzimušos nosauc par Jāni vai Līgu, Ziemassvētkos – par Ievu, Vecgada vakarā – par Kalvi, utt., ir baigais sadisms pret bērnu. Kad būs pieaudzis, tad lielai daļai varbūt pat būs būs vienalga, bet kamēr sīks, tās dzimšanas dienas un vārda dienas ir svarīgas. Bet ja visiem ir, bet tev nekā, jo ir Jāņi vai Ziemassvētki, un neviens neatceras, ka tev ir vārda diena vai dzimšanas diena, nevis Jāņi vai Ziemassvētki, ir totāli bēdīgi. Un pieaugušie atnes tev vienu dāvanu visos svētkos reizē (dzimšanas diena+vārda diena+Ziemassvētki) un priecīgi, ka lēti tikuši cauri, ar vienu nevis tērējušies trim dāvanām... Ja vēl brālis/māsa ticis pie normālas dzimšanas dienas, kad tuvumā svētku nav, un vēl normālas vārda dienas, kas arī nav "lielajos" svētkos, un katru gadu dabū trīs dāvanas, bet tev viena (un, kā likums, ne jau 3x lielāka un dārgāka, bet tāda pati kā tam otram viena...), tur baigā cemme rodas pret to brāļmāsu, kas nudien nav pie tā vainīgs.
Īstenībā arī daudziem pieaugušajiem ir tā bēdīgi, ka tās individuālo svētku sajūtas nav.
Par Līgoni – man grūti iedomāties kādai dzimtai un kādai pašapziņai jābūt, lai to vārdu iznestu tā, ka nevienam pat nesagribas tevi par to apņirgt.
