...lustrācija ir interesants temats....patreiz viena no grāmatām, kas stāv uz "tumbočkas", Tonijs Džads (Tony Judt) "PĒC KARA, Eiropas vēsture pēc 1945.gada", tā nav daiļliteratūra, bet vēstures grāmata...sākums ir par pēckara problēmām, tajā skaitā arī lustrācija...Rietumvācijā, Austrijā vispār nevarēja nekādu valsti izveidot, ja sāktu pa īstam ņemties ar nacistiem...nu,Vācijā notiesāja galvenos un miers mājās, kamēr Austrijai tika piemērots cietušās valsts statuss dēļ anšlusa un var teikt, ka vispār nekāda lustrācija nenotika, tas pats Itālijā, kura 1943.gadā pārgāja sabiedroto pusē, jo pie itāļiem vēl 1960.gadā 62 no 64 prefektiem, kuri atbildēja par provinču pārvaldīšanu, bija ieņēmuši amatu fašisma laikā tāpat kā visi 135 policijas priekšnieki.
Pēc šīs starptautiski atzītās loģikas ari Latvija bija cietusī valsts pēc sava veida anšlusa 1940.gadā, un laikam būtu muļķīgi 1991.gadā nomainīt tādus komunistu politiķus kā A.Gorbunovs pret tādiem jaunajiem politiķiem, kuri nāca no "farcovšķikiem" kā A.šlesers...bet laika gaitā tak nomainījām?
Mana pārliecība, ka vajadzēja pakļaut lustrācijai tikai tos, kuri bija pret Latviju pēc 4.maija 1990.gada...nu, Rubiks un co...