Es tā domāju, ka tas parāda neko citu kā valsts "medicinizācijas" un "medikamentizācijas" aptveres līmeni. "Attīstītajās valstīs" ar katru skabargu, pumpu un puņķi skrien pie daktera, rij saujām antibiotikas un ir svēti pārliecināti, ka neko, kas nav pirkts veikalā, mutē bāzt nedrīkst. Uzliet tēju uz ārā noplūktas piparmētras - pasargdies, būs beigts uz vietas. Kuram tur var ienākt prātā, ka var nevakcinēties, ja reiz sacīts, ka nāvīga sērga nāk?
Protams, es drusku pārspīlēju, bet ideja tāda.