Jā, dzīve ir kļuvusi ierobežotāka. Bet par "sēdēšanu 4 sienās" nav ne runas, man ar manu dzīvesveidu ko darīt ir līdz acīm. Paldies Dievam, jāstudē man vairs nav, un darba/iztikas zaudējums nedraud.
Lielos vilcienos pietrūkst tikai ceļošanas. Nu nekas, pagaidām iztiksim ar pabraukāšanu pa Latviju.
Toties tad, kad šitā h**ņa beidzot beigsies, es to brīdi sagaidīšu ar joprojām nesagandētu veselību, nenočakarētu imūnsistēmu un bez portatīvās aptiekas rokassomiņā. Tā vārdā ir vērts šobrīd drusku paciesties.